"Atjaunošanās laiks"

A. Ogijenko : autors

" Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs,

un viņš būs Mans dēls. (Atkl.gr. 21:7)

Šodien 5777 gada devītā mēneša pirmā diena. Lai šis mēnesis mums ir labvēlīgs!

Ješua Mašiaha vārdā, kopā ar jums nāku lūgšanā un lūdzu mūsu Debesu Tēvu, atjaunot šo mēnesi priekš mums uz dzīvību, mieru, prieku, mierinajumu un mūsu glabšanu. Ješua Mašiaha vardā. Āmen!

Esi svētīts, Visaugstākais, Tēvs mūsu, kas mūs mīli! Viņš ir ieskatījis šīs svētku dienas priekš mūsu prieka un iepriecas Kungā! Viņš ieskatījis Jaunā mēness svētkus, kā mūsu atjaunošanās svētkus. Ja mēs skatāmies vēsturē, kā Dievs veido attiecības ar Savu tautu, tad redzam, ka tas ir Dieva Tempļa atjaunošanas mēnesis.

Jāņa 10: 22 rakstīts: " Pēc tam Jeruzālemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā. "

Tā ir Jaunā Derība. Un Jaunā Derība runā par svētkiem- Hanuka. Nosauc šos svētkus par Atjaunošanas svētkiem.

"Ješua staigāja pa Templi Salamana stabu ailē. Jūdi Viņu ielenca un sacīja Viņam: " Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Mašiahs, saki mums to skaidri!" Ješua viņiem atbildēja: " Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm. Manas avis dzird Manu balsi. Es tas pazīstu, un viņas Man seko."

Mēs zinām Atjaunošanas svētku vēsturi. Kad runājam par Dieva Tempļa atjaunošanu, mēs runājam par mūsu esību, mūsu ticību, mūsu būtību. Šis ir revīzijas laiks, kurā pārbaudām sevi attieksmē un stāvēšanā Visaugstākā priekšā.

Tāpēc, kad mēs runājam par Dieva nama atjaunošanu, mēs runājam par Dieva nama atjaunošanu mūsos. Kur ir problēma?

Ja mēs paskatīsimies uz to laiku, kad dzima Atjaunošanas svētki, kas šajās dienās notika, tad redzam, ka tas bija laiks, kad grieķu kultūra, grieķu filosofija ar grieķu ķeizaru Antiohu Epifānu priekšgalā, gribēja iznīcināt ebreju tautu. Ne fiziskās iznīcināšanas ceļā, kā to vēlējās Hamans Bābeles gūstniecības laikā, bet iznīcināt ebreju tautu, iznīcinot viņu mūžīgo mantojumu, Toru, ko Dievs caur Mozu deva tautai, Savai tautai priekš mācīšanas, lai mācītu tautu iet Dieva ceļu. Antioha Epifāna nodoms bija tieši tajā, ka, ja ebrejus atrautu no ticības pamata, kas formē ebreju tautu, tad šīs ebreju tautas vairāk nebūs. Viņi tiks asimilēti un katrs piemetīsies pie kādas tautas. Vairāk nebūs problēmu ar šo ebreju Dievu.

Mēs saprotam, ja šis nodoms būtu izdevies, tad nebūtu iespējams Ješua Mašiaham atnākt šajā pasaulē. Jo Viņam bija jāienāk šajā pasaulē caur ebreju taisnajiem. Un, padomājiet, ja

neviens ebreju taisnais nebūtu palicis, kurš būtu saglabājis

patieso ticību? Ticība, kas saņemta no tēviem -Ābrahāma,

Ichāka un Jēkaba, ja tās nebūtu, nevarētu būt ne runas, par Ješua Mašiaha atnākšanu šajā pasaulē. Nevarētu būt ne runas par glābšanu, jo nebūtu noticis šis Pilnīgais Upuris. Var teikt, ja Antioham Epifānam nodoms būtu izdevies, tad cilvēces vēsture ar to arī būtu beigusies, jo nebūtu ko glābt. Visa pasaule būtu grimusi tumsā. Tajā laikā daudzi no ebreju tautas ietekmējās no hellēniskās kultūras, grieķu filosofijas, bet ne visa tauta. Bija tie, kas nepieņēma šo hellēnisko, bija tie, kas sacēlās, lai iestātos par tēvu ticību, un Dievs rādīja Savus brīnumus. Mēs atceramies, ka sacēlušies ienāca Jeruzālemē un iztīrīja Templi. Atrada tikai vienu eļļas podiņu, kas bija apzīmogots un šķīsts, ar eļļu, ko Virspriesteris bija apzīmogojis. Aizdedza Menoru, un pēc visiem fizikas likumiem, eļļas podiņā bija tik, cik Menorai degt vienu dienu. Bet eļļa dega astoņas dienas! Tāpēc, ka tieši tik dienas bija vajadzīgas, lai sagatavotu jaunu, šķīstu eļļu, ko pildīt Menoras svečturī.

Mēs redzam, ka šis brīnums bija Dieva atbilde uz to tautas greizsirdību, kas ilgojās pēc Dieva. Pateicoties šai tautas greizsirdībai, tika saglabāta jūdu ticība. Pateicoties šim Dieva brīnumam, Dievs liecināja, ka Viņš ir vienmēr ar tiem, kas gatavi atdot dzīvību, lai tikai tiktu saglabāta ticība. Ticība, kurā staigāja tēvi: Ābrahāms, Ichāks un Jēkabs

Tā notika šajās dienās, tajā laikā.

Toras garīgā kalendāra īpatnības ir tādas, ka šiem notikumiem ir tieksme atkārtoties. Garīgajā kalendārā mēs ejam cauri garīgo telpu, kurā ir nolikti Visaugstākā svētki. Rakstos, šie laiki nosaukti ar vārdu " moadim". Tie ir liecības laiki. Mēs redzam, ka Atjaunošanas svētku nav starp Dieva noliktajiem laikiem, ko lasām 3. Mozus grāmatā 23.nodaļā. Bet, mēs arī redzam, ka Jaunajā Derībā šie svētki jau ir! Tie ir Atjaunošanas svētki! Es arī saprotu, ka tā nav nejaušība, es arī saprotu, ka bez šiem Atjaunošanas svētkiem ļoti viegli ir pazaudēt attiecības ar Dzīvo Patiesību un iegrimt dogmātikā, tradīcijās, reliģijā un caur to pazaudēt to Dzīvi, ar kuru esi dzīvojis. Citiem vardiem sakot, garīgā laika īpatnība ir tāda, ka tas, caur ko mēs tagad ejam, ir pārbaude uz mūsu svēto ticību, kura ir uzticīga mūsu tēviem- Ābrahāmam, Ichākam un Jēkabam. Mums tā ir iespēja pārbaudīt pašiem sevi. Kāda ir mūsu ticība? Vai mūsu ticība ir patiesa? Vai mūsu ticība ir dzīva? Jaunajā Derībā Jūdas vēstulē no trešā panta varam lasīt:

" Mīļie, tā kā man ļoti rūpēja jums rakstīt par mūsu kopējo pestīšanu, tad sirds mani sprieda jūs pamācīt šinī rakstā, turpināt cīnu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta."

Vērsiet uzmanību, kā viņš raksta (krievu valodā šis teksts ir izteiksmīgaks un skan tā: "podvizatsa za veru, odnaždi predannaju svjatim"). Ko nozīmē " podvizatsa"? Latviski- piesieties! Piestiprināt sevi ar piesiešanu tik stipri klāt! Atcerieties, esat redzējuši gleznu- "Volgas Strūdzinieki" . Strūdzinieki ir tie, kuri sevi ar virvēm ir piesējuši un aiz sevis velk kuģus pret straumi. Lūk, piesieties šai ticībai- tas nozīmē, pievienoties šiem strūdziniekiem un ņemt dalību kuģa virzībā uz priekšu.

Ko nozīmē " ticībā piesieties" ir jau vairāk, vai mazāk saprotams. Bet ko nozīmē " ticība vienreiz nodota svētajiem"? Šo ticību jau vienreiz svētajiem nodeva! Kādiem svētajiem? Kad vienreiz? Mēs saprotam, ka runa ir par Ābrahāma ticību. Jaunajā Derībā Pāvils vestulē runā, ka mums visiem jāiet Ābrahāma ticības ceļš. Kad mēs, runājam par Ābrahāma ticību, vai tā var būt, ka Ichāka ticība varētu atšķirties no Ābrahāma ticības? Mēs, taču, labi zinām TORU un varam pateikt- " nē! nevar atšķirties!"

Mans vēstījums šodien ir vērsts uz Jaunās Derības ticīgajiem, kuru lielākā daļa atrodas Romas baznīcā, pie kuras šodien Visaugstākais griežas un saka: "Izejta no viņas Mana tauta." (Atkl.18:4).

Tagad ir laiks , kad Viņa tautai vajag paskatīties sevī un pārbaudīt savas ticības patiesumu. Svētrunu tā arī esmu nosaucis- " Atjaunošanās laiks".

Nevar Ichāka un Jēkaba ticība atšķirties no Ābrahāma ticības! Tapēc, ka mūsu Jaunajā Derībā, vēstulē Ebr. 11:9 lasām par to, ka Ābrahāms ticībā dzīvoja Apsolītajā zemē, kā uz svešas zemes. Dzīvoja teltīs ( mācību mājās) ar Ichāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem un viņiem ir tāda pati ticība kā Ābrahāmam.

Kāpēc es par šo runāju? Apustulis Jūda tālāk ceturtajā pantā saka: " Jo ir iezagušies kādi ļaudis, par kuriem sen jau rakstīts, kas likti nākamajam sodam, bezdievji, kas mūsu Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei un noliedz mūsu vienīgo valdnieku un Kungu Ješua Mašiahu."

Redziet, uzrakstīts Vienīgo, nevis trīsvienīgo. Un Jūda tālāk runā: " Bet es jums, lai gan jūs jau visu zināt, gribu atgādināt, ka Tas Kungs gan izglāba tautu no Ēgiptes zemes, bet pēc tam nomaitāja tos, kas neticēja."

Kā lai "piesienas" šai ticībai, kas vienreiz nodota svētajiem? Kas tā par ticību? Kāda ir šī ticība? Kā varēja notikt, ka tie , kas iznāca no Ēģiptes kļuva neticīgi? ...un caur savu neticību tika pazudināti....

Tas, taču, ir uzsaukums mums, Jaunās Derības ticīgajiem, jo apustulis Jūda griežas savā vēstulē pie kristiešiem. Ko vinš mums grib pateikt?

Šajā nedēļā, uz mūsu draudzes mājas lapu, pienāca vēstule, es jums to nolasīšu. Arī agrāk pienāca līdzīgas vēstules, bet tās, kā likums bija bez atpakaļ adreses. Šeit, cilvēks uzrakstīja atpakaļ adresi, es saprotu, ka vēstules autors tā raksta, jo tā tic. Ar šo sprediķi gribu palīdzēt, kā šim cilvēkam, tā arī visiem pārējiem, kuri tā domā. Palīdzēt, parbaudīt savu ticību! Tapēc, ka viņi tā tic, domāju, arī runā kā tic. Viņi paši lai pārbauda savu ticību! Vai viņu ticība ir patiesa? Vai šī ticība ir tā, kas kādreiz jau tika nodota svētajiem, vai tā ir kas cits? Tagad ir atjaunošanās laiks, tas ir normāli, ka visi ticīgie izdara savas ticības mācības bagāžas revīziju. Uz kāda pamata ir viņu ticība? Lai izdodas atmest visas cilvēku mācības un nostiprināties uz Dieva Vārda Pamata. Ja cilveks patiesi meklē Dievu, tad viņam šī pārbaude būs derīga. Derīgi būs ieskatīties sevī, pārbaudīt savas attiecības ar Visvareno. Pārbaudīt to parliecību, tos savus stūrakmeņus, uz kā tava pārliecība stāv! Lai pašam būt pārliecinātam, vai patiesi staigā patiesībā? Vai vinš staigā baznīcas dogmās, kuras viņam iemācīja cilvēki. Šajā vēstulē bez ievadvārdiem , cilvēks raksta:

" Jēzus Kristus brīdināja par tādiem sātanistiem,kā šis Israēls! Rakstos viss ir uzrakstīts! Israēls ir sātana ieliktenis un strāda uz viņu. Pareizā Kristus baznīca, tā ir pareizticība! Apustuliskā pareizticīgā baznīca! Israēls- sātanists, kādi līdz pasaules galam būs vēl daudzi. Slava Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam! Jēzus Kristus teica, kurš nav piedzimis no ūdens un Svētā Gara, nevar ieiet Dieva Valstībā! Ejiet un māciet visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā gara Vārdā. Israēl, pārtrauc sludināt velnišķības! Izej, tu, beidzot no derības ar sātanu!"

Šeit, mēs redzam, ka cilvēks ir patiess savā ticībā. Viņš raksta tā, kā tic! Tāpēc, es uzskatīju par vajadzīgu šodien runāt par ticības tēmu, palīdzēt šim cilvēkam, ja Dievs būs žēlīgs, arī citiem.

Vēstules autors raksta: " Patiesā Kristus baznīca- tā ir pareizticība. Apustuliska pareizticība." Sāksim paskatīties no šīs vietas!

Ir ticība, ko cilvēki saņem, kad tie izlasa grāmatas, vai izdzird par to no saviem skolotājiem. Cilveks pieņem šo pārliecību, kā savējo un tā kļūst par viņa ticības pamatu. Citiem vārdiem sakot, - šī ticība pamatota dogmās, pieņēmumos, tradīcijās. Vai jums tas ir pazīstams? Es jums teikšu- tā nav dzīva ticība! Tā ir prāta ticība! Tā ir religija! Un pateikšu vēl vairāk, tāda ticība, pie attiecīgiem apstākļiem ir gatava nogalināt tos, kas domā ne tā kā viņi, un tic savādāk!

Patiesa ticība dzimst no personīgām attiecībām ar Dievu. Tu, ne vienkārši zini, ka Dievs ir! Tu personīgi esi saticis Viņu un pazīsti Viņa Vaigu! Tev nevajag pierādīt, ka Dievs ir, tev nevajag, lai kāds stāsta - kāds ir Dievs. Tāpēc, ka tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tu esi ar Viņu ticies, un tu reāli esi piedzīvojis Viņa klātbutni. Bez šīs personīgās saskarsmes nevar runāt par ticību. Svarīgas pārmaiņas cilvēka dzīvē, kuram ir bijusi personīga tikšanās ar Dievu, ir attieksme pret citiem cilvekiem. Cilveks sāk mīlēt citus cilvēkus, un ne tikai cilvēkus, bet visu radību uz pasaules. Tā ir personīgās tikšanās liecība, savādāk viņš dzīvot vairs nevar! Mainās attieksme pret cilvēkiem. Kad cilvēks nostājas uz šī, Dieva pazīšanas ceļa, uz kura viņam bija personīga tikšanās, viņš saņem atklāsmes par to, ka līdzko viņš sāk slikti domāt par cilvēkiem, viņš uzreiz savā sirdī sajūt tukšumu. Notiek iztukšošanās! Vēlāk, gremdējoties arvien vairāk Dieva pazīšanā caur Mašiaha Ješua iepazīšanu, viņš nonāk pie saprašanas, ka katra negatīva doma viņu iztukšo. Viņš saņem atklāsmi par to, ka pie Dieva, Kurš ir Mīlestība, Kura dabā ir dot , tā ir Dieva Būtība un Tā nevar atrasties ne ar ko negatīvu. Ir saprotami, ka cilvēks, kuram ir personīgas attiecības ar Dievu, ir dabīgi, ka viņš grib vēl vairāk iepazīt savu Dievu un tāpēc, viņš iet mācības dziļumā, ko ir devis Dievs savas tautas mācīšanai.

2. Moz. 24:12 " Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: " Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti."

Un Jaunās Derības Raksti palīdz tādam cilvēkam atklāt garīgus dziļumus Dieva Mācībai. Personīgo tikšanos ar Dievu var pārdzīvot jebkurš cilveks, pat, ja viņš nav lasījis Svētos Rakstus. Bet, lai sāktu iepazīt Dievu, ir vajadzīgi: Svētie Raksti, un gudrības un atklāsmes gars. Gudrības un atklāsmes garu Dievs dod tiem, kam ir mīlestība uz svētajiem, tiem, kas glabā TORU, un tic Mašiaham Ješua.

Ef.1:15-17 "Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu."

Lūk, ar mani bija tā!

Es dzirdēju, ka Dievs ir, Bībeli nekad vēl nebiju lasījis. Bet vienā, manas dzīves momentā, ne pašā labākajā, es vienkārši savā sirdī lūdzu īsu lūgšanu, es teicu: " Dievs, ja Tu ESI, palīdzi man , iemāci man pareizi dzīvot!" Un Viņš, šo lūgšanu uzklausīja! Viņš man deva ieraudzīt, kāds es esmu Viņa acīs! Līdz šim es domāju, ka esmu ļoti labs! Bet, pēc tam, kad es sevi ieraudzīju Viņa acīm, un vēlāk, kad sāku lasīt Rakstus, manī ienāca vēlēšanās atbrīvoties no tā, kas Dievam nav tīkams, Tam , Kurš man atklājās. Un tas ir dabīgs process. Apbrīnojami, kad lasi Rakstus, ļoti bieži sevi pieķer pie domas par to, ka tu to jau zināji! Izrādās, šīs personīgās tikšanās laikā , Dievs jau ielika tevī visas šīs zināšanas. Pareizāk- " darīja dzīvas", un tagad ,tev, vajag iepazīstot Rakstus, atjaunot savu prāta garu, lai sāktu domāt pēc Dieva Prāta. To sauc par savas domāšanas procesa atjaunošanu. Tas, kā tu dzīvoji agrāk, tava dzīves pieredze, tava labā un ļaunā iepazīšanas pieredze, tavas bailes, tava uzvedība, kad sajūti apdraudējumu..... šeit, piepeši, viss sagrūst! Un atnāk atvērtība uz cilvekiem. Tu sāc saprast, ka cilvēki ir noķerti tumsas lamatās. Šīs personīgās attiecības ar Dievu, pastāvīgas Viņa klātbūtnes izjūtas, tu jūti un zini, kas Viņam tevī patīk- tas viss tevi piepilda ar Viņa Mieru un Gaismu. Ja, pēkšņi, ko nepareizi pateici, tu to uzreiz sajūti, kā tiek apslāpēts Dieva Gars tevī. Ja uzreiz nožēlo un lūdz: " Kungs, piedod, es nepareizi padomāju, vai ne tā izdarīju, vai pateicu, tad uzreiz sajūti, kā šī Dzīvības klatbūtne tevi atkal sāk piepildīt. Dzīvība tevī kustās, virzās."

Kad tu iepazīsti Rakstus, tu vairs neskaties uz cilvēkiem, tu vairs neskaties, ko runā citi, kā jādara, tu zini noteikti, ko Dievs no tevis grib šodien un tūlīt! Tā dienu pēc dienas, gadu pēc gada, Dievs Pats tevi ved veidojot no tevis cilvēku pēc SAVA TĒLA un LĪDZĪBAS. Veidojot no tevis DIEVA TEMPLI. Kad es piedzīvoju šo personīgo tikšanos, un kad Visaugstākais mani uzlika uz šī- Viņa Atklāsmes Ceļa, manā dzīvē daudz kas mainījās. Pats skumjākais bija tas, ka manas bernības draugi, kuri kā es pats, no bērnības, pareizticīgie, atkrita no manis. Bērnībā mani kristīja pareizticīgo baznīcā, pēc ticības statusa biju- pareizticīgais, kaut arī Bībeli ne reizi savā dzīvē nebiju lasījis, pat nebiju redzējis, tapēc, ka mana bērnība un jaunība , kā visiem maniem vienaudžiem, bija tādā laikā, kad Bībele bija aizliegta. Un, lūk! Kad man bija 38 gadi, es piedzīvoju personīgu satikšanos ar Dievu. Domādams, sevi esam kā pareizticīgo, es gāju uz pareizticīgo baznīcu. Bet, kad es nostājos uz Dieva pazīšanas ceļas, atklājot priekš sevis Svēto Rakstu pasauli, mana domāšana , mana dzīve sāka mainīties, un mani bernības draugi, kuri arī sevi uzskata par pareizticīgajiem, kuriem nebija šīs personīgās tikšanās ar Dievu un Svēto Rakstu atklāsmes , viņi mani nesaprata. Vini mani pazīst, kā cilvēku uz kuru var paļauties. Ar kuru var iet izlūkos. Viņi man saka: " Kā tu varēji nodot tēvu ticību?" Viņu izpratnē , jā, es esmu kļuvis viņu tēvu ticības nodevējs.

Un šeit, otrs tests uz ticības patiesumu. Kuru tēvu ticība ir patiesā ticība? Kuri ir patiesās ticības tēvi? Šodien, mēs runājam par Svēto Rakstu patieso ticību, ko Dievs deva. Tas Kungs radīja debesis un zemi un visu dzīvo, kas piepilda šo radīto , un visu dara caur Sevi Dzīvu.

Pirmais tests, pirmā sevis pārbaude uz patiesumu, sākas ar jautājumu: " Vai esi piedzīvojis personīgu tikšanos ar Dievu? Un vai tev ir personīgas attiecības ar Viņu?"

Ja neesi piedzīvojis tikšanos un nav attiecību, tad šis ir tavs laiks, lai nostātos Dieva priekšā un teiktu: " Mans Tēvs, mans Dievs, es gribu reālas personīgas attiecības ar Tevi, lūk, kā šodien runāja brālis Aleksandrs. Es gribu, lai Tu mani ved ar Savu Svēto Garu Tevis iepazīšanā. Ar visu savu sirdi es vēlos būt Tev paklausīgs, Tavai Svetā Gara vadībai."

Otrais tests uz ticības patiesumu: kas ir tavas ticības tēvi? Kā jau es teicu, draugi pārmeta- tu esi nodevis mūsu tēvu ticību. Mēs , pareizticīgie, mūsu tēvi- pareizticīgie, bet tu nodevi šo ticību. Lūk, jautājums priekš katra, kurš klausās, (lasa) šo svētrunu- "Pārbaudi sevi , salīdzini pēc Rakstiem un atbildi uz jautājumu: kuri ir tavas ticības tēvi?"

Uz šodienu, priekš lielās daļas kristiešu , ticības tēvi ir tie, kuri 325.gadā radīja Romas baznīcu. Šie tēvi pateica, ka Dievs ebrejus ir nolādejis, ka Mozus Bauslība nes lāstu, mūsu Jēzus Kristus ir atcēlis Mozus Toru un Bauslību, un mēs tagad esam " jaunais Israēls", bet ebreju tautu Dievs atmetis. Un šis ir tas pamats, kas ielikts Romas baznīcas pamatā. Tas, ka baznīca vēlāk 10.gadsimtā no Ješua dzimšanas , sadalījās: no katoļu baznīcas atšķēlās pareizticīgā, tas neko nemainīja! Jo ticības pamats palika tas pats! Abām baznīcām ir nelielas domstarpības jautājumā- Svētais Gars izgāja no Tēva, vai Dēla? Turpmāk, vēl pēc pieciem gadsimtiem, no šīs baznīcas atdalījās protestantiskā baznīca. Bet, pamats, joprojām, palika TAS PATS! PAMATS, KO IELIKA BAZNĪCTĒVI 325. GADĀ NĪKEJAS KONCILĀ!

JAUTAJUMS:

" Tavas ticības tēvi ir ir tie paši , kuri radīja Romas baznīcu, vai tavi ticības tēvi ir ĀBRAHĀMS, ICHĀKS UN JĒKABS?" Kāpēc Ābrahāms, Ichāks un Jēkabs? Tāpēc, ka Ješua pats saka Mateja 22 nodaļā, ka Dievs sevi sauc par Ābrahāma, Ichāka un Jēkaba Dievu. Viņš ir dzīvo Dievs, ne mirušo.

Mt. 22: 31-32 " Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis: Es esmu Ābrahāma Dievs, Izāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs."

Tie ir Ješua vārdi Jaunajā Derībā. Ko mēs redzam, no šīs Rakstu vietas? Ko Ješua saka? To, ka Ābrahāma, Ichāka un Jēkaba ticība ļauj viņiem sasniegt Mūžīgo Dzīvību! Tāpēc, ka Ābrahāma, ichāka un Jēkaba Dievs- ir Dzīvais Dievs! Tas nozīmē, ka Ābrahāms, Ichāks un Jēkabs ir dzīvi! Bet, lūk, par Romas baznīctēviem , es neko tādu Bībelē neesmu lasījis!

Šis ir otrs galvenais kriterijs, lai noteiktu tavas ticības patiesumu.

Pirmais kritērijs- patiesa ticība, caur personīgu attiecību veidošanu ar Dievu.

Otrais kritērijs: Patiesa ticība tā ir Ābrahāma, Ichāka un Jēkaba ticība. Tā ir to svēto ticība, kurus mums nodeva no Ābrahāma, Ichāka un Jēkaba. Tieši no šiem tēviem , dotā ticība ir svēta, Tāda ir Patiesā baznīca, tāds ir Patiesais Ješua Mašiahs. Nav citu ticības tēvu! Vēl reiz saku: Patiesajā baznīcā Ješua Mašiaha ticības tēvi ir Ābrahāms, Ichāks un Jēkabs!

Piemēram, apustulis Pāvils griežas pie ieticējušiem pagāniem Korintā, saucot viņus par brāļiem un runā viņiem par ebreju tautas tēviem, ka arī par viņu ( korintiešu) ticības tēviem: "Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti un dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Mašiahs," (1.Kor.10:1-5)

Kā saka autors , kura vēstuli nolasīju- " Rakstos viss ir rakstīts!" Jā! Pateicība Visaugstākajam par Svētajiem Rakstiem!

Izskatot tālāk, šo vēstuli, redzam, ka autors nosauc Israēlu par - sātanistu. Vārdu Israēls raksta ļoti, ļoti pareizi- ISRAĒLS.

Ja uzmanīgi lasītu Jesajas 49. nodaļu, tad var redzēt, ka vārds Israēls, pieder Mašiaham Ješua. Mēs par to esam daudz runājuši , es ilgāk vairs nekavēšos skaidrojot:

" Uzklausait mani, jūras salas, un ņemiet vērā, tālās tautas! Tas Kungs aicināja mani no mātes miesām, jau no manas mātes klēpja Viņš man piešķīra muti kā asu zobenu un mani paglabāja Savas rokas ēnā. Viņš izveidoja mani par spožu bultu, paglabāja mani savā bultu somā un teica: "Tu esi mans kalps, Israēl, kurā Es gribu parādīt Savu godību un gribu daudzināts būt!" Es savukārt nodomāju: es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis spēku; tomēr mana taisnība ir pie Tā Kunga un mana alga mana Dieva rokā. Tad Tas Kungs teica- Viņš, kas mani no mātes miesām izredzējis par Savu kalpu, lai es atgrieztu pie Viņa Jēkabu un pulcinātu ap Viņu Israēlu,- es tiešām esmu pagodinats Tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums,- un tad Vinš teica: " Tas ir par maz, ka tu esi Mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par Gaismu citām tautām, ka tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam." ( Jes. 49:1-6)

Kā redzam no šīs Rakstu vietas " Dieva kalps- Israēls", būs Dieva kalps, " lai atgrieztu Jēkabu un pulcinātu ap Viņu Israēla ciltis"- no šī teksta kļūst redzams , ka Dieva kalps Israēls un Israēla ciltis (ebreju tauta), tas nav viens un tas pats. Bet, lai kļūtu skaidrs, kas tāds ir " Dieva kalps Israēls", kurš atjaunos "Israēla ciltis", pietiekoši būs ieskatīties Lūkas evaņģēlijā 2.nodaļā, kur skaidri pateikts, ka Ješua Mašiahu, Dievs darīs par Gaismu tautām, lai pestīšana nāktu līdz pasaules galam:

" Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis TĀ KUNGA SVAIDĪTO. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: " Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm."

Salīdzinot šīs divas Rakstu vietas, var redzēt, ka Dieva kalps "Israēls", tas ir Ješua Mašiahs! Viņš būs, ne tikai Visaugstakā Kalps Jēkaba atgriešanai un Israēla cilšu atjaunošanai, bet arī Gaisma priekš visām pasaules tautām un Viņa Vārds ir- Israēls. Rakstos mēs redzam, kā Jēkabs cīnās ar Dievu visu nakti, cīnījās kopā ar Dievu pret tumsu. Rītausmai austot, saņēma Vārdu " Israēls". Vārda "Israēls" būtība- " valda ar Dieva spēku". Šis vārds pieder Ješua haMašiaham. Un katrs, kurš piesauks Ješua haMašiaha Vārdu ( kurš cīnās ar Dievu pret tumsu sevī), kļūst Israēls- trauks, kurā dzīvo Dievs. Un Dievs kļūst šī cilvēka Visuspēcīgais:

" Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā." (Ef.1:15-19)

Tāpēc, kad vēstules autors nosauc Israēlu par sātanistu, tad pēc būtības, viņš par sātanu nosauc haMašiahu Ješua! ( Kungs, apžēlojies par mums!)Tā ir šausmīga zaimošana uz Patieso haMašiahu Ješua. Taisnība, " Rakstos viss ir uzrakstīts!" Tikai viena bēda, ka lielā daļa nominālticīgo, piederošo Romas baznīcai, nelasa Svētos Rakstus. Viņi tikai klausās , ko viņiem stāsta viņu baznīctēvi un mācītāji. Bet Raksti ir ne tikai pašam jālasa, bet jālasa ar Svētā Gara gudrības un atziņas garu. Jo savādāk cilvēks pats bez atklāsmes un gara vadības nonāks zem kādām cilvēku mācībām un baznīcas dogmām, kādas teoloģijas un ļoti ātri pazaudēs patieso ticību.

Kā redzam, no vēstules efeziešiem , Pāvils lūdz Dievam gudrības un atziņas Garu tikai priekš tiem ticīgajiem, kuriem ir "mīlestība uz svētajiem" ( un šeit runa iet par ebreju tautu, kura jau agrāk cerēja uz haMašiahu.)

"Jau iepriekš savu cerību likt uz Kristu, lai tādējādi pagodinātu Dieva varenību." ( Ef.1:12)

Citiem vārdiem, sakot, ja nav mīlestības uz ebreju tautu- tad nav iespējams saņemt gudrības un atziņas Garu. Šeit viss ir kopsakarībā- Dievs uzticēja Savu Likumu Jēkaba dēliem. Ja nav mīlestības uz Mozus Likumu, tad nav arī mīlestības uz Jēkaba dēliem.

25. Psalmā, mēs redzam, ka Dievs Savu noslēpumu , tas ir- Pats Sevi atklāj tikai tiem, kas Viņu bīstas. Tas ir, tikai tiem, kas ar visu sirdi cenšas izpildīt Viņa Likumu.

Kāds, gudrs cilveks teica, ka Svētos Rakstus var lasīt pie dažādiem apgaismojumiem.....vienīgais, pareizais apgaismojums, kurā Svētos Rakstus var izlasīt pareizi ir Mīlestības gaismā. Tas ir tā, ka viss, kas Rakstos uzrakstīts, jāizlasa ar saprašanu, ka tie ir doti mīlestībā, lai mācītu mīlestību. Tieši Mozus Likums mums māca mīlēt sevi un citus cilvēkus.

"Tev nebūs atriebties, nedz nemitīgi dusmas turēt pret savas tautas bērniem, bet tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,- Es esmu Tas Kungs! ( 3.Moz.19:18)

" Lai svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, jums būtu kā viens no jūsu pašu iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē,- es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" (3.Moz. 19:34)

Tieši Mozus Likums un Pravieši māca mums , lai darām otram to, kā gribētu, lai dara mums.

" Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši." ( Mt. 7:12)

Manā šodienas Dieva pazīšanas līmenī, mana ticība man saka: ja tu uzticies Dievam, tad visu, kas notiks tavā dzīvē- tas viss ir uz labu, un Viņš neko sliktu nepieļaus. Tāpēc, tev nevajag baidīties. Vienkārši, visā vajag uzticēties Viņam. Katru dienu savā rīcībā uzticies Visaugstākajam, Viņa vadībai. Jautā Viņam, Viņš, nepavisam nav tālu! Viņš ir mūsos!

Kā jau agrāk teicu, Dievs Savus Noslēpumus grib atklāt tiem, kas Viņu bīstas. Tie notikumi, par kuriem lasām Svētajos Rakstos- tās ir tikai "drānas", kuras ir uzģērbtas " MIESAI". Mums, skatoties, uz šīm "drānām ", ir jāierauga pati "MIESA". Lasot Rakstus, mēs caur notikumiem , kas tur notiek, redzam, kas Dievam patīk, kas nepatīk. Caur to, mēs sākam redzēt , ko Dievs no mums vēlas.

Tātad, kas ir "Israēls", mēs jau zinām. Bet, kas tāds - sātanists?

Pēc būtības , vārds "sātanists", nāk no vārda sātans, kas nozīmē " pretinieks". "Sātanists" ir Dieva pretinieks! Pēc būtības , runa iet par "antikristiem".

1.Jāņa 2.nodaļā, mums ir dots antikrista raksturojums. Tāpēc, pirms kādu nosaukt par antikristu, jāzina šī termina būtība un nozīme. Man , kā cilvēkam, kurš piedzīvojis satikšanos ar Dievu, nepiemīt tieksme cilvēkiem piekarināt zīmotnes, nav raksturīgi sliktu domāt par citiem cilvēkiem. Tāpēc apustulis Pāvils saka:

"Beidzot- topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem , lai jūs varētu pretī stāties velna viltībam. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām , šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. " ( Ef. 6: 10-12)

Kad skatāmies uz Ješua, Viņa šīs zemes dzīvē, tur ap Viņu bija sātanisti, bet Viņš tos dziedināja. Viņš atbrīvoja viņus no velna varas un dēmoniem. Cilvēki saņēma prāta atjaunošanos, ar Dieva gaismu apgaismojās, un kļuva citi cilvēki.

Viņš teica: " Esmu nācis meklēt un glābt pazudušos. Esmu nācis pie slimajiem, ne veselajiem". Saviem mācekļiem teica, kad tie gribēja uguni mest pār tiem, kas viņus nepieņēma- " Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Esmu nācis nevis pazudināt, bet cilvēku dvēseles glābt!"

Tagad paskatīsimies, kādu definīciju par " sātanistiem", dod Jaunā Derība, tas ir "antikristiem".

" Bērniņi, ir pēdējā stunda, un, kā jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies; no tā mēs noprotam, ka ir pēdējā stunda. No mums viņi ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši, bet viņi nav pie mums palikuši, lai atklātos, ka viņi nav mūsēji. " ( 1.Jņ. 2:18-19)

Redzam, ka sākotnēji visi bija kopā! Pēc tam, pēkšņi, ienāk kāda sķelšanās! Un, tie, kuri aizgāja prom no apustuļa Jāņa, un no tās mācības, ko mācīja apustuļi, kļuvuši par "antikristiem". Apustulis Jānis saka, ka tieši caur šo atklāsmi, ka ne visi ir mūsējie, kas pie mums, ieraugām "antikristu". Tālāk apustulis Jānis turpina:

" Jums ir svaidījums no Svētā, un jūs zināt visu. Es esmu jums rakstījis ne tāpēc, ka jūs nezināt patiesību, bet tāpēc, ka jūs to zināt un ka meli nekad nav no patiesības. Kas ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu. Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam , kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs. Jūsos lai paliek tas, ko esat dzirdējuši no sākuma. Ja jūsos paliks tas, ko esat dzirdējuši no sākuma, tad arī jūs paliksit Dēlā un Tēvā. " (1.Jņ.2:20-24)

Šis svaidījums no Svētā- tā arī ir Dieva gara vadība. Tas ir tā, ka tev iekšā jau ir šīs zināšanas no Viņa. Reizēm, ar prātu nevari izskaidrot un atrast to īsto vietu Rakstos, kas tev dotu apstiprinājumu tam, ko zini. Bet, vēlāk, kad lasīsi Rakstus, Dievs tev parādīs šo vietu. Tāpēc, svaidījums no Svētā ļoti svarīgs priekš katra no mums. Tālāk apustulis raksta: " Es jums rakstīju ne tāpēc ka nepazināt patiesību, bet tāpēc, ka viņu pazīstat..."

Lūk, kritērijs, lai noteiktu " antikristus". "Antikrists " - ir tāds, kas noliedz, ka Ješua ir Mašiahs. Bet, kas ir Mašiahs? Šeit ir jābūt atklāsmei! Tāpēc, ka lai pateiktu, ka Ješua ir Mašiahs , ir jābūt atklāsmei par to, KAS TĀDS IR MAŠIAHS.

Kas ir Ješua, mēs zinām- tas ir tas jaundzimušais, kurš piedzima Mirjamai, šis viss ir saprotams. Paskatīsimies, ko saka Raksti par to, kas ir Mašiahs, lai strikti zinātu, vai mēs noraidām vai pieņemam vēsti par to, ka Ješua ir Mašiahs. Protams, jūs jau to zināt, bet par cik šī svētruna ir priekš iesācējiem, kuri tikko ir uzkāpuši uz Gaismas Ceļa, es tomēr atkārtošu. Šobrīd, mums jādod izskaidrojums par Mašiahu. Kas Viņš ir, un Kāda ir Viņa Būtība, tad arī kļūs skaidrs, kāpēc Ješua tiek noraidīts kā Mašiahs.

" Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti, un visi baudījuši to pašu garīgo barību , un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus." ( 1.Kor. 10:1-4)

Iepriekš mēs jau runājām par "mūsu tēviem". Atzīmējiet sev, šeit apustulis raksta "mūsu tēvi", un kā redzam, šeit nav runa par Romas baznīcas tēviem! Tie ir tie tēvi, kuri izgāja no Ēģiptes. Otrajā pantā- "un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti." Šeit, uzreiz rodas jautājums: "Kādu "garīgo barību" un kādu "garīgo dzērienu" ēda un dzēra tēvi tuksnesī? Kā redzam, runa ir par "mūsu tēviem", kurus Dievs izveda no Ēgiptes. Šis "garīgais ēdiens" un "garīgais dzēriens" bija un ir Mozus TORA! Cita "garīgā ēdiena" tuksnesī nebija! Cita " garīgā dzēriena" arī nebija! Mēs redzam, ka šis "garīgais ēdiens" un "garīgais dzēriens" iztecēja no Garīgā Akmens, kas bija Mašiahs! Secinājums, ļoti vienkāršs- Mozus Tora iztek no Mašiaha! Mums tagad jātiek skaidrībā, KAS TĀDS MAŠIAHS ,un kas tāds ANTIKRISTS? Antikrists saka, ka Ješua nav Mašiahs. Loģika ļoti vienkārša: mēs redzam, ka Mašiaha iekšējā būtība ir Mozus TORA. Tā iztek no Viņa, kā "garīga barība" un "garīgs dzēriens". Kas noraida Mozus Toru, kura iztek no Mašiaha, kā "garīgs ēdiens" un "garīgs dzēriens", noraida Mašiahu. Kas noraida? Tas ir - Antikrists!

" Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet.- Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām." (1.Kor.10:5-9)

Sakiet, kā tēvi varēja tuksnesī kārdināt Mašiahu, tie , kuri gāja bojā no čūskām, apmēram, 1400 gadus līdz tam, kā Ješua bērns piedzima? Kāda ir Mašiaha kārdināšanas būtība? Atbilde,atkal ir ļoti vienkārša!-Viņi bija nepaklausīgi Mozus TORAI un caur to kārdināja Mašiahu! Tas ir TAS STŪRAKMENS DIEVA TEMPLĪ, NO KURA IZTEK MOZUS TORA, UN TIE, KAS IR NEPAKLAUSĪGI MOZUS TORAI, KĀRDINA MAŠIAHU! Kā redzam, visi no Ēģiptes izgājušie, kuri kārdināja Mašiahu, tuksnesī gāja bojā.Tas ir mums brīdinājums, visiem tiem, kurus Dievs atbrīvoja no grēka važām, ticībā uz Ješua Mašiaha izlietajām Asinīm, Dargās Asinis, kas atbrīvo no grēka važām grēcinieku , patiesā grēku nožēlā.

Tagad, vēlreiz atgriezīsimies pie "antikrista" apzīmējuma.Tas, kurš noraida to, ka Ješua ir Mašiahs, no kura iztek Mozus Tora, kā "garīga barība'un "garīgs dzēriens"- tas arī ir antikrists. 325.gadā Romas baznīctēvi pasludināja, ka Jēzus atcēlis Mozus Likumu. Vēl daudz slikta pateica , kā attiecībā uz Mozus Likumu, tā arī attiecībā pret tiem, kuriem Dievs uzticēja Likumu. Kaut arī apustulis Pāvils daudzkārtīgi runā par to, ka Mozus Likums ir labs, svēts un garīgs.

"Tātad bauslība kā tāda ir svēta un bauslis kā tāds- svēts, taisns un labs. Vai tad labais man varēja atnest nāvi? Protams, ka ne! To ir darījis grēks. Tas, lai atklāti parādītos kā grēks, izlietodams labo par līdzekli, man ir nesis nāvi, lai, darbojoties bauslim, kļūtu pārpārim grēcīgs. Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā." ( Rom.7:12-14)

Tāpat apustulis Pāvils runā par to, kā no pagāniem ieticējušiem attiekties pret tiem, kam Dievs dāvājis Savu Likumu.

" Kāda tad nu ir jūda priekšrocība, jeb kāds labums apgraizīšanai? Tas ir visādā ziņā liels. Visupirms , viņam uzticēti Dieva vārdi." ( Rom.3:1-2)

" Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu , meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi! Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts. Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības! Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, Viņš arī tevi netaupīs! Redzi šeit kopā: Dieva laipnība un bardzība! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību pret tevi, ja tu paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtīs!" (Rom. 11:17-22)

Iepriekš mēs runājām, kāpēc tuksnesī krita tie, kas bija izgājuši no Ēģiptes- viņi noraidīja Mozus Likumu. Apustulis Pāvils saka, ka " viņi nebija zem Dieva žēlastības". Tālāk, brīdina no pagāniem ieticējušos -" ja viņi nepaliks Dieva žēlastībā", tad arī viņi tiks atcirsti. Lai paliktu "Dieva žēlastībā"- ar visu sirdi jāmīl Dievs un Viņa Likums, kuru Viņš deva caur Mozu priekš tā, lai Viņa tauta tiktu tajā mācīta. Garīgos dziļumus mums atklāj Ješua un apustuļu mācība.

Te mēs redzam, kā Romas baznīctēvi Likumu atraidīja, mūsu ēras 325.gadā. Tika atraidīta arī Dieva tauta, kurai šis Likums bija Dieva dots. Citiem vārdiem sakot, ANTIKRISTS ienāca baznīcā! Apustulis Pāvils par šo runā :

"Nepadodieties tik ātri neapdomīgam uztraukumam vai bailēm, it kā Tā Kunga diena būtu klāt. Vai tas būtu gara iedvesmojums, runāts vārds, vai it kā manā vārdā rakstīta vēstule, lai neviens jūs nemaldina ne šādā, ne tādā veidā: jo papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam, pretiniekam, kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu."

Tagad mums sāk "atklāties " šī "atkrišana", kura ienāca baznīcā 325.gadā ! Šī "atkrišana" sākās jau mūsu ēras otrajā gadsimtā! Nīkejas koncils 325.gadā, šo "atkrišanu" padarīja likumīgu! Par šo notikumu ļoti smalki uzrakstīts Daniela Grūbera grāmatā " Baznīca un jūdi. Attiecības." ( Krieviski: Daniil Gruber " Cerkovj i Iudei. Vzaimootnošenija." Kā mēs tagad sākam redzēt, ticības apliecināšana, kuru pamatoja Romas baznīctēvi un lika par pamatu baznīcai- pilnībā atšķiras no tā pamata, uz kura Patiesais Ješua Mašiahs cēla Savu Baznīcu. Kā mēs redzam, apustulis Pāvils , zināja par šo "noslēpumaino bezlikumību" un brīdināja par to Ješua Mašiaha mācekļus.

2.Tes.2:3 " Lai neviens jūs nemaldina ne šadā, ne tādā veidā: jo papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam, pazušanas dēlam."

Tātad, vispirms atnāks " atkrišana", bet pēc tam pienāks laiks, kad šī "atkrišana sāks atklāties." Lūk, mēs dzīvojam šajā laikā, kad šī "atkrišana sāk atklāties!" Talāk lasām:

"Pretiniekam, kas saceļas pret visu, kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi celdams par Dievu." ( Tes. 2:4)

Mēs redzam, ka tekstā " Dievs" , uzrakstīts ar lielo burtu, runa ir par Dievu Tēvu.

"Vai jūs neatceraties, ka es par to jums esmu runajis, vēl pie jums būdams?" ( Tes. 2:5)

Rakstos , tiešām, viss ir uzrakstīts! Tikai vajag tos izlasīt! Talak lasām Jāņa vēstuli:

" No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva , arī tas ne , kas nemīl savu brāli." (1.Jņ.3:10)

"...kas nedara taisnību."- Ko nozīmē "nedara taisnību? Ko nozīmē- "darīt taisnību?"

" Un Tas Kungs mums pavēlēja visus šos likumus, To Kungu, savu Dievu, bīties, mums pašiem par labu mūžam, ka Viņš mūs paturētu dzīvus, kā tas šodien ir. Un tā mums būs taisnība, ja mēs turēsim , lai darītu, visus šos baušļus Tā Kunga , mūsu Dieva priekšā, kā Viņš to pavēlējis." (5.Moz.6:24-25)

Tātad, taisnību darošais- tas ir cilvēks, kurš staigā Dievbijibā un cenšas izpildīt visus baušļus Dieva Vaiga priekšā tā, kā Dievs pavēlējis. Par to runā pravietis Ecēhiēls:

"Kad bezdievis atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko viņš darījis, un pilda visus Manus likumus, rīkojas pēc tiesas,patiesības un taisnības, tam būs dzīvot, tam nav jāmirst." (Ecēh.18:21)

Jānis saka: " No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli." ( 1.Jņ 3:10)

Mēs redzam, ka velna bērnus iepazīst, kad "viņi nedara taisnību". Dievs caur pravieti Ecēhiēlu runā: ja cilvēks atgriežas pie Dieva, tad visi viņa pārkāpumi , kurus viņš darījis, viņam netiek pieskaitīti. Taisnību, ko darīs, viņš dzīvos! Vai Es gribu bezdievīgā nāvi? - saka Kungs Dievs. Vai ne tikai to, lai novēršas no saviem neceļiemun ir dzīvs!

Mēs patreiz runājam, kas ir " antikrists" un "antikristi". Mēs pārliecināmies, ka "antikrists" - tas ir tas, kas netic , ka Ješua ir Mašiahs no kura iztek Mozus Likums, kā arī mēs ieraudzījām, ka "antikristi" ir velna bērni, tie , kuri noraida Dieva Likumu un "nedara taisnību'.

2.Jāņa vēstulē rakstīts:

"Es ļoti priecājos, ka esmu atradis starp taviem bērniem tādus, kas dzīvo patiesībā pēc pavēles, ko no Tēva esam saņēmuši. Tagad es tevi lūdzu, cienītā, ne jaunu bausli tev rakstīdams, bet to , kas mums bija no sākuma , lai cits citu mīlam. Un šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem. Šis ir tas bauslis, kā jūs esat dzirdējuši no sākuma, lai jūs dzīvotu pēc tā." (2.Jņ. 1:4-6)

Tas ir tā, ka Jaunā Derība- Tas ir tas pats bauslis, kuru mēs dzirdējām no IESĀKUMA (BEREŠIT). Tikai tagad šis bauslis būs ierakstīts ne uz akmens plāksnēm, bet uz miesas, mūsu sirds plāksnēm.

"Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši , rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm." (2.Kor.3:3)

Bauslis tas pats: "Redzi, nāks dienas,"saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs. Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu, pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu!- jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!" (Jer.31:31-34)

....tikai šī baušļa "nēsātājs" mainās un tā ir tā starpība starp pirmo un Jauno Derību. Un tālāk apustulis Jānis raksta:

"Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists." (2.Jņ,1:7)

Ko nozīmē "apliecināt" Ješua Mašiahu , miesā nākušu? Kad skatāmies uz Ješua Mašiaha dzīvi, mēs redzam, ka Viņš nav sagrēkojis savā zemes dzīvē. Viņš saviem mācekļiem teica:

"Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt" (Mt.5:17)

Un šo saka Mašiahs, kurš šajā pasaulē ir miesā nācis, piedzimis kā Ješua. Katrs ,kurš tic, Mašiaham miesā nākušam, pieder Mašiaham. Bet, kurš neapliecina Ješua Mašiaha nākšanu miesā šajā pasaulē- tāds cilvēks ir pievīlējs un antikrists. Ko nozīmē: " apliecināt Ješua Mašiahu miesā nākušu?" Tas nozīmē- dzīvot tā, kā dzīvoja Ješua Mašiahs , kad Viņš dzīvoja šajā pasaulē. Tāda ir apliecināšanas būtība. Kad cilvēks saka: "es apliecinu budismu", mēs skatāmies ,un redzam, jā! viņa dzīve apliecinato, kam viņš tic. Kad cilvēks saka esmu kristietis, tas nozīmē, esmu tas, kas pieder Kristum. Tas nozīmē, šis cilvēks dzīvo savu dzīvi tā, kā zemes dzīvē to dzīvoja Ješua Mašiahs. Mēs zinām, ka Viņš nevienā vietā nesagrēkoja! Viņš nepārkāpa TORU! Ja Viņš būtu sagrēkojis, Viņš vairs nebūtu Pilnīgs Upuris, tad visu cilvēku izpirkšanas un šīs pasaules, vispār, nebūtu. Dievs nepieņem nepilnīgu upuri. Apustulis Jānis dod mums skaidru kritēriju priekš "antikrista" apzīmēšanas.

"Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists. Lūkojieties uz sevi, ka nepazaudējat to, ko mēs esam darbā panākuši , bet, ka saņemat pilnu algu." ( 2.Jņ. 1:7-8)

Cilvēks, kurš necenšas dzīvot pēc Dieva baušļiem, un noraida Dieva doto Likumu caur Mozu, tāds cilvēks ...."tāds cilvēks neapliecina Ješua Mašiaha atnākšanu miesā." Bet, cilvēks, kurš cenšas dzīvot pēc Dieva Likuma, cenšas Dievam patikt, - viņš "apliecina" Ješua Mašiahu miesā nākušu. Tieši tāds cilvēks "nekārdina" Mašiahu un saņems no Dieva " pilnīgu algu". Un devītajā pantā melns uz balta rakstīts:

"Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls." ( 2.Jņ. 1:9)

Pasakiet, kāda ir Kristus Mācība?

Kristus Mācība ir tā pati MOZUS TORA, bet tas, ko mēs lasām Jaunajā Derībā- tā ir jau Ješua un apustuļu mācība, kas atver Kristus Mācību! Pati " Kristus mācība" ir Dieva dota, lai mācītu savu tautu. To mēs varam izlasīt :

"Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: " Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis , lai viņi tajos tiktu mācīti." (2.Moz.24:12)

Dievs uzrakstīja šo Mācību (Toru) caur Mozu un uzrakstīja, lai mācītu savu tautu. Tā arī ir Kristus Mācība. Citas nav! Lūk:

"Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos. Kaut gan man jums ir daudz ko rakstīt, es negribēju to darīt uz papīra un ar tinti, bet es ceru nākt pie jums un runāt no mutes uz muti, lai mūsu prieks būtu pilnīgs. Tevi sveicina tavas izredzētās māsas bērni." ( 2.Jņ. 1:10-13)

Ļoti interesanti! Ļoti dziļi! Kurš kuru šeit sveicina? Par ko šeit runā? Patiesie jūdi apustuļa Jāņa personā, sveicina no pagāniem ieticējušos, kuri staigā un dzīvo tajā pašā ticībā, kā viņš: "Sveicina tevi tavas izredzētās māsas bērni."

Rakstos viss ir uzrakstīts!

Ja paskatās, ko Raksti saka par ebreju tautas likteni, kuru atsūtītās vēstules autors mums nosauc- "Israēls sātanists", tad nu, Rakstos par tādiem ir uzrakstīts, kuri par ebreju tautu ļaunu runā:

"Un atkal pār Jeremiju nāca Tā Kunga vārds: " Vai tu neesi ievērojis, ko apgalvo ļaudis, kad tie saka: tās abas ciltis jeb tos abus namus , ko Tas Kungs kādreiz bija Sev izraudzījis, Viņš ir pametis,- un kā tie nicina Manu tautu , it kā tā pēc viņu domām vairs nebūtu nekāda tauta? Tā saka Tas Kungs: ja Mana derība ar dienu un ar nakti nepastāvētu, ja Es nebūtu devis nesatricināmus debess un zemes likumus, tikai tad Es pamestu Jēkaba un Mana kalpa Dāvida pēcnācējus, ka Es no viņu vidus neņemtu valdniekus Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēctečiem. Jo Es pārkārtošu par labu viņu likteni un apžēlošos par viņiem!" (Jer.33:23-26)

Klausieties, lūk, šīs abas ciltis, par kurām "šī tauta runā, ka Dievs viņus (ebrejus) ir atmetis" - tie ir Jēkaba dēli. Dievs saka, ka Jēkaba pēcnācēji, joprojām ir Viņa tauta! Tās ir Ābrahāma, Īzaka, Jēkaba ciltis. Dievam nav citas cilts! Un tieši šajā ciltī, Dievs svētīs visas tautas!

Interesanti, bet kas tā tāda par tautu, kas runā, ka " tās divas ciltis , ko Dievs izvelējies, Vinš ir atraidījis?" Ja paskatās uz ebreju tautas attiecībām vēsturiski ar visām citām tautām, nesaistītām ar kristietību, piemēram, japāņi, ķīnieši, filipīnieši- tad tautību līmenī, attiecībās nav nekādu pretenziju. Viens ebrejs, viens, japānis, viens filipīnietis, visi labi cilvēki sanākuši. Kad šīs attiecības pāriet religiskās robežu attiecības starp kristiešu tautām un ebreju tautu, šeit sākas problēmas. Šī tauta, kas sastāv no dažādām tautām, bet kas apvienota zem vienas teoloģijas , kas ir Romas kristiešu teoloģija, lūk, šī ir tā tauta, kas saka: " Lūk, šīs divas ciltis, tā ir ebreju tauta, - tie ir "sātanisti"! Tā ir nolādēta tauta. Dievs viņu ir atmetis. Mēs, Jaunās Derības "tauta" un visas svētības , ko Dievs solījis Israēlam Bībelē, tagad pieder mums! Mēs- jaunais Israēls! ...bet visi lāsti-ebreju tautai.

Bet, Dievs saka- atgriezīšu Jēkaba gūstekņus! Un apžēlošos par viņiem!

Dmitrijs Ščedrovickis " Ievads Vecajā Derībā" raksta, ka viens no Ēsava pēctečiem lika pamatus Romai. Tāpēc Rakstos daudzi pravietojumi ir par Edomu un Seīra kalnu, pēc būtības, tie runā par Ēsava pēcteču likteni, runa ir par Romas kristiešu likteni.

"Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Seīras kalnāju un sludini pret to: tā saka Dievs Tas Kungs: Es celšos pret tevi, Seīras kalnaj, Es izstiepšu Savu roku pret tevi un padarīšu tevi par tuksnesi un visu pamestu neauglīgu kailatni! Tavas pilsētas Es padarīšu par drupu kaudzēm, un tu pati kļūsi par tuksnesi, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs. Tas tāpēc, ka tu dzīvoji mūžīgā ienaidā ar Israēla bērniem un nodevi tos zobenam taisni viņu nelaimes laikā, beigu noziegumu laikā. Tādēļ, tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Es likšu tev asinis liet, asinis tevi mocīs. Tādēļ ka tu nevairījies no asins izliešanas, asinis tevi vajās. Es padarīšu Seīras kalnāju par tuksnesi un kailu smiltāju un iznīcināšu visus, kas tur klejo. Es pildīšu visus kalnus ar nokautiem: uz taviem pakalniem, tavās lejās un gravās visur gulēs zobena nokautie. Es tevi darīšu par mūžīgu kailatni, tavās pilsētās neviens vairs nedzīvos, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs. Tāpēc, ka tu sacīji: šīs divas tautas, šīs divas valstis kritīs manās rokas, es tās ieņemšu , kaut gan pats Tas Kungs tur dzīvo, - tad tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Es rīkošos ar tevi pēc tavām paša dusmām un tavas bardzības, kā tu izturējies pret tiem savā ienaidā, un Es likšu tiem Sevi pazīt, kad Es ar tevi tiesāšos. Tad arī tu atzīsi, ka, Es Tas Kungs, esmu dzirdējis visus tavus paļājumus, ko tu vērsi pret Israēla kalnāju, kad tu sacīji: tas ir izpostīts un mums nodots, lai mēs to apēdam. Tā jūs lielījāties pret Mani ar savu muti un bieži lietojāt pārgalvīgus vārdus: tos visus Es esmu dzirdējis. Tā saka Dievs Tas Kungs: visai zemei par prieku Es likšu tev kļūt par tuksnesi. Kā tu priecājies, kad Israēla nama īpašums bija izpostīts, tā Es arī tev atmaksāšu: tev jātop par tuksnesi, Seīras kalnāj, un kopā ar tevi arī visai Edomai, lai tu un Edoma atzītu, ka Es esmu Tas Kungs." (Ecēh. 35:1-15)

Starp citu, mēs redzam Rakstos -pravietim ir pravietojums par Edomu, ka ir vēl iespēja priekš Seīras iedzīvotājiem pievienoties Dieva tautai. Un tas ir pats pēdējais laiks, lai to izdarītu:

"Spriedums par Dumu (Edomu). Man sauc no Seīras: " Sargs, cik gara vēl nakts? Sargs, cik gara vēl nakts?" Sargs atbild: " Rīts nāk, bet ir vēl nakts! Ja gribat vairāk zināt, tad nāciet atkal un jautājiet!" ( Jes. 21:11-12)

Lūk, tā Dievs domā par Israēlu un par tiem, kas saka, ka Dievs Israēlu ir nolādējis. Lūk, vēl lasām pie pravieša Caharijas :

" Kad es viņam jautāju: kurp tu ej?- viņš savukārt atbildēja man: lai uzmērītu Jeruzālemi un redzētu, cik garai un platai tai jābūt. Un raugi, eņģelis, kas ar mani runāja izgāja ārā, un kāds cits eņģelis gāja viņam pretī un sacīja viņam: steidzies un saki šim jauneklim: Jeruzālemi apdzīvos bez kādiem mūriem liels daudzums ļaužu un lopu, kas atradīsies tajā. Un Es pats būšu , saka Tas Kungs, tai visapkārt par ugunīgu mūri, un Es parādīšos tās vidū lielā Savā godībā. Klau! Klau! Bēdziet projām, no ziemeļu zemes, saka Tas Kungs, jo Es jūs izkaisīšu visos četros vējos zem debesīm, saka Tas Kungs. Klau, Ciāna, kas tu dzīvo pie Bābeles meitas, steidzies projām! Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņš mani sūtīja, lai iegūtu jaunu godu tautu starpā, kas jūs aplaupīja, jo, kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam. Jo redzi, Es pacelšu Savu roku pret viņiem, un viņiem būs jākļūst par laupījumu saviem tagadējiem kalpiem; un tad jums kļūs skaidrs, ka mani ir sūtījis Tas Kungs Cebaots." (Cah. 2:5-13)

Man, šķiet, ka šeit ļoti skaidri uzrakstīts par to, ka Dievs visu piedos, bet izlietās Savas tautas asinis - Viņš nepiedos!

" Gavilējiet, tautas, par Viņa tautu! Jo Viņš atriebj Savu kalpu asinis, Viņš atriebjas Saviem pretiniekiem un apžēlojas par Savu zemi un par Savu tautu." ( 5.Moz. 32: 43)

"Kāpēc lai citas tautas saka: " Kur ir jūsu Dievs? " Lai viņi atzīst mūsu acu priekšā atriebību par izlietām Tavu kalpu asinīm!" (Ps 79:10)

Redziet, Dievs piedos Visu! ....bet savas tautas izlietās asinis - nepiedos!

Rakstos Viss ir uzrakstīts par ebreju tautas nākotni!

"Redzi, Tā Kunga Vārds nāk šurpu no tālienes, Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļņojums, Viņa lūpas ir pilnas bardzības, un Viņa mēle kā postīga uguns. Viņa elpa ir kā plūstoša straume, kas sniedzas līdz kaklam, lai sijātu tautas nāves sietā un liktu tautām viltus iemauktus mutē, aiz kuriem Viņš tad tās trenkātu un dzenātu. Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz Tā Kunga kalnu, Israēla klinti. " (Jes.30:27-29)

Un šeit arī:

"Nākamā laikā Jēkabs laidīs saknes un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību. Vai tad Viņš to ir tā sitis, kā Viņš sita viņa ienaidniekus; vai tad Viņš to ir tā kāvis, kā Viņš kāva viņa ienaidniekus? Nē, bet ar mēru Tu sodi viņus un atlaid viņus pēc tam, kad Tu viņus biji apbēdinājis ar Savu skaudro vētru austrumu vēja dienās. Tādēļ ar to ir Jēkaba noziegums salīdzināts, viņa grēku piedošanas sekas ir visu altāra akmeņu sagraušana, tā ka tie tiek padarīti līdzīgi saskaldītiem kaļķakmeņiem, nekur netiek novietoti elku koki, nedz arī uzslieti saules stabi. " (Jes. 27:6-9)

Ir vēl daudzas vietas kā TANAHĀ, tā Jaunajā Derībā, kas runā par šo pašu:

" Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi dēlu, un sauksi Viņa vārdu Jēzus (Ješua). Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstāka Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa Valstībai nebūs gala." (Lk.1:30-33)

Vērsiet uzmanību uz to, ka Mašiahs Ješua " pār Jēkaba namu valdīs mūžīgi"! Bet par Romas baznīcu no pagāniem, mēs neko tādu nevaram izlasīt! Par šo pašu raksta apustulis Pāvils:

"Un tā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: no Ciānas nāk Glābējs, Viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba. Un šī būs Mana derība ar viņiem, kad Es dzēsīšu viņu grēkus. Pēc evaņģēlija viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc izvēles- Dieva mīļoti tēvu dēļ. Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums. " ( Ro. 11:26-29)

Nu, lūk, kur ,patiešām, Rakstos Viss ir uzrakstīts! Tikai Raksti jālasa pašam! Jālūdz, lai Dievs dod gudrību saprast, ko Raksti runā.

Noslēgumā , es gribu atdot visu slavu Visaugstākajam , un parādīt, cik liela ir Viņa žēlastība šajā pēdējā laikā pat tai tautai, kura saka; " lūk, šīs divas ciltis Dievs ir atraidījis." Nedaudz mazāk, kā divas nedēļas atpakaļ notika, es teiktu, " gadsimta notikums" attiecību vesturē starp ebreju tautu un Romas kristiešiem. Jūs jau, droši vien, ziniet, ka 1.novembris Vācijā un citās Eiropas valstīs, startēja kā Jubilejas gads, veltīts 500. gadadienai, kopš reformācijas. Mārtiņš Luters 1517. gada 31. oktobrī uz Vitenbergas pils baznīcas durvīm izkāra savas slavenās 95 tēzes. Dokumentu, no kura aizsākās protestantisms.

Lūk, raksts no 20. novembra : Centrālās Vācijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode atzina, luteriskās baznīcas vainu, antīsemītisma naida kurināšanā. Tas ir, luteriskās baznīcas Sinode atzinās antīsemītismā. Sēde notika sestdien, Vācu Erfurtē , zino TASS. Viena no galvenajām tēmām bija Mārtiņa Lutera antiebrejiskie izteicieni. Pēc ilgstošām diskusijām bija pieņemts galīgais dokuments, kurā baznīca norobežojās no Lutera izteicieniem, tāpat arī atzina, ka šos izteicienus lietoja nacisti, lai attaisnotu zvērīgo ebreju iznīcināšanu. Apkopotā rezolūcijā sacīts:

Sinode atzīst :(citāts)- "Mūsu baznīcas, un visa vācu protestantisma vainu un netaisnību, kura līdz šim laikam turpinājās teoloģiski attaisnota antīsemītisma nodošanā, it kā tas būtu daļa no Evaņģēlija." (http://www.vesti.ru/doc.html?id=2823679).

Jūs redzat, kāda Visaugstākā žēlastība izlejas šajā laikā! Pateicība Dievam! Šis notikums ir pavisam svaigs. Protestanti, viņi stāv uz tā paša Romas baznīcas ticības pamata, kaut arī atdalījās no katoļu baznīcas 15. gadsimtā, pateicoties Mārtiņam Luteram, kurš arī kļuva par protestancisma pamatlicēju. Vēl nedaudz agrak, desmitajā gadsimtā, pareizticīgā baznīca atdalījās no katoļu baznīcas, kas bija uz katoļu baznīcas pamata un uz tā pamata turpināja palikt. Pamats, kuru radīja Romas baznīctēvi 325.gadā Nīkejas koncilā, vēl turpināja nostiprināt turpmākajos sešos koncilos radīto reliģiju. Visi viņi ir viena koka zari, tā savvaļas eļļas koka zari, kuri negribēja sevi atcirst no šī "savvaļas eļļaskoka" un piepoteties, pie "dabīgā eļļaskoka."

"Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekšā: bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi! Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts. Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības! Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, Viņš arī tevi netaupīs! Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši , laipnību pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtīs!Viņi turpretim, ja viņi nepaliks savā neticībā, tiks iepotēti. Jo Dievs viņus spēj atkal iepotēt. Jo, ja tu no sava dabīgā celma, meža eļļaskoka, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotets dārza eļļaskokā, cik daudz vieglāk šie, kas pēc savas dabas jau Viņam pieder, var tikt iepotēti savā pašu eļļaskokā! " ( Rom. 11:17-24)

Nedaudz vairāk, kā 50 gadi atpakaļ ,notika vēl viens pasaules nozīmes notikums Romas kristietībā. 1963.gadā Romas pāvests Jānis Pāvils XXIII uzrakstīja lūgšanu:

"Mēs tagad saprotam, ka daudzus, daudzus gadsimtus , mūsu acis bija aklas, un mēs neredzējām, cik brīnišķīga ir izredzētā tauta. Un vairs neatpazinām viņā savu vecāko brāli. Mēs saprotam, ka uz mūsu pierēm stāv Kaina zīmogs. Gadsimtiem gulēja Ābels asinīs un asarās, tāpēc, ka mēs aizmirsām tavu mīlestību. Piedod, mums , ka mēs lādējām ebrejus.Piedod, ka ar šo lādēšanos, mēs Tevi sitām krustā pa otram lāgam." ( Janis Pāvils XXIII)

Lūk, mēs visi šodien stāvam 5777. gada devītā mēneša sākumā, Dieva Tempļa atjaunošanas laikā. Mēs arī redzam, ka Dievs šodien runā uz visiem ļaudīm uz zemes: " Griežaties pie Manis, nostājieties uz taisnības ceļa, un dzīvojiet šajā taisnībā. Un visu, ko jūs būtu darījuši līdz šim- Es jums piedošu. Es Savu Dēlu esmu atdevis par visiem jūsu grēkiem. Nožēlojiet savu pretspriedzīgo stāvēšanu Kristum . Nožēlojiet Patiesā Kristus atraidīšanu. Nožēlojiet savu antīsemītismu. Nožēlojiet un dzīvojiet Kristū un Mīlestībā uz Mani un Manis izvelētu tautu, Jēkaba dēliem."

"Kad bezdievis atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko vinš darījis un pilda visus Manus likumus, rīkojas pēc tiesas, patiesības un taisnības, tam būs dzīvot, tam nav jamirst. Nevienu no viņa agrāk nodarītiem grēkiem vairs nepieminēs; taisnības dēļ, ko viņš dara, tam būs dzīvot. Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš noveršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo? " ( Ecēh. 18-21-23)

Griežaties pie Visaugstā un sakiet: " Tēvs, es gribu ar Tevi personīgas attiecības. Es negribu iekļūt kadā no teoloģijām, kādā reliģijā, kādā tradīcijā, kādos paradumos. Es gribu dzīvot ticībā, gribu dzīvot ar Tevi! Lai Tavs Gars, ved mani uz Taisnības zemi. Mašiaha Ješua Vārdā. Āmen!

P.S Hanukas svētki arī šodien runā par to, ko Visaugstais, lai Viņa Vārds top svetīts, vienmēr gatavs veikt brīnumu priekš tiem, kuri gatavi savu dzīvību atdot par brīvību, lai Viņa Vārds tiktu pagodināts, pildot Viņa Baušļus.