Šabat šalom! Šīs nedēļas lasījums Vaethanan tulkojas ,,es lūdzu”. Nedēļas lasījuma haftara sākas Jesajas grāmatas 40.nodaļā no 1. līdz 26.pantam. Tādēļ šī nedēļa un arī sekojošās septiņas nedēļas pēc 9.ava tiek sauktas par mierinājuma nedēļām. Tur ir rakstīts: mieriniet, mieriniet Manu tautu ,,nehamu”- mieriniet. Izlasot šo vienu nodaļu, var saprast par ko mierināt un kā mierināt Viņa tautu, kura ir izgājusi garu kļūdu, ciešanu ceļu, lai mēs neatkārtotu šīs kļūdas, lai mēs izturētos pareizi.

Sākumā gribu jums nodziedāt dziesmu. Jums noteikti ir Dāvida dziesma. Es to saprotu kā ceļa dziesmu, par cik mēs visi atrodamies ceļā manuprāt tā ir ļoti atbilstoša:

Dievs – nevainojams ir Viņa ceļš

Un Viņa Vārds ir uzticams

Viņš apveltījis mani ar vairogu

Ar savas glābšanas vairogu

Kungs ir mana gaisma un spīdeklis,

Kas izgaismo manu tumsu

Ar Tevi esmu spēcīgs un visu varu

Un tajā ir viss lielais noslēpums

Un tajā ir viss noslēpums

Kas vēl glābs bez Dieva.

Dievs atklājis man ceļu taisnu

Nolicis manas kājas uz klints

Uz augstumiem mani vada

Uz augstumiem vada.

Tu izplet manu soli

Pateicos Tev Kungs

Tu ved mani aukstumā

Un vadi svētajā mierā

Un mana kāja kā stirna viegla

Mans Dievs ir dzīvs

Viņš ir mans atbalsts

Viņš paaugstinās Savu tautu

Un Dieva žēlastība ir liela

Un žēlastība liela.

Apģērbis ar spēku karam

Visus ienaidniekus esi nolicis aiz muguras

Un skatās apkārt viņi;

Iet Izraēla dēli

Izraēla dēli

Dievs – nevainojams ir Viņa ceļš

Dieva Vārds ir uzticams

Tu esi apdāvinājis mani ar vairogu

Ar savas glābšanas vairogu.

Atvērsim mūsu šīs nedēļas lasījumu 5.Mozus no 4.nodaļas, lasīsim sākot ar 1.pantu:

,, Un nu, Israēl, klausies likumus un tiesas, kuras es jums mācu darīt, lai jūs dzīvotu un ienāktu un iemantotu to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod.”

Jūs zināt, ka ir trīs veidi: pavēles, norādījumi un likumi - Edot, Hukim un Mišpatim. Tas, kas šeit ir uzrakstīts- likumi, tās ir tiesas, tiesas likumi.

Hukim – tie ir likumi, pavēles, kuras nevar izskaidrot loģiski.

Edot, pašreiz šeit nav, bet šajā nodaļā ir. Tās ir liecības - tas ir Sabats, svētki, laiku liecības.

Es lasīju nedēļas Rakstu lasījumu un domāju, lasās tik ,,saldi,, - skaisti uzrakstīts, pūlējos saprast par ko ir runa šajās trīs ar pusi nodaļās un sapratu, ka tiek doti likumi Izraēla sabiedrības veidošanai tieši pirms ieiešanas zemē. Tās vispār ir unikālas lietas un pasaules tautas to nav iepazinušas. atcerēsimies kādas vispār mēdz būt sabiedrības iekārtas formas: vergturu, feodālā, diktatūra, komūna, beidzot demokrātija. Cilvēki, kuri dzīvo uz šīs planētas pūlas iekārtot dzīvi uz tās, cenšoties to izdarīt vis labākajā veidā pēc viņu saprašanas. Un kā jūs redzat viņiem nekas neizdodas. Ja paskatamies uz mūsu zemi tad ir kari, bads, nesakārtotība, vajāšanas, tautu pārcelšanās viss sliktais - nekārtība. Uz šīs zemes nav kārtības. Uz šīs zemes nav miera. Un vispār uz šīs zemes cilvēkam dzīvojas neomulīgi.

Bet Dievs saka 3.Mozus 18.nodaļā no 5.panta:

,, Sargājiet Manus likumus (hukim) un Manas taisnās tiesas (mišpatim); ikviens cilvēks, kas to darīs, tas to dēļ dzīvos,- Es esmu Tas Kungs."

Kā punktu uzlicis - tā ES esmu teicis! Un mēs šodien runāsim par Izraēla sabiedrības iekārtošanu – izveidošanu (ustojeņije). Kā tēmu nolasīšu jums dažas Rakstu vietas:

Salamana pamācības 15.nodaļa 17. pants ,,Labāk zaļumu bļoda, bet ar mīlestību, nekā barots vērsis, bet ar viņu naids.”

Šeit pat 17.nodaļā 1.pants: „ Sauss kumoss pieticīgā mierā ir labāks nekā pilns nams ar gaļu, bet kopā ar rāšanos un nesaskaņām.”

Bet 29.nodaļā rakstīts 18.pantā: ,,Bez atklāsmes no augšienes tauta ir mežonīga,, - tas ir tauta nezina kā viņai dzīvot, -„ bet tas kas ievēro Likumu ir svētīgs.”

Es saprotu, ka Izraēla sabiedrība tas ir tas ideāls, modelis uz kuru mums jātiecas un kuru Dievs veido tagad.

5.Mozus 4.nodaļā 5.pantā rakstīts tā: ,, Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesas, (hukim un mišpatim) kā Tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tā darītu tai zemē, kuru jūs ejat sev iemantot. Turiet un dariet, jo tā būs jūsu gudrība un saprašana to tautu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: tiešām, šī lielā tauta ir sapratīga un gudra tauta.”

Vai atcerieties, kad Sābas ķēniņiene atnāca pie Salamana, viņa gribēja viņu pārbaudīt ar mīklām un tā gudrība, ko Dievs deva Salamanam bija tik liela, ka šajos viņas jautājumos nebija nekā nezināma Salamanam. Bet tas, ko Sābas ķēniņiene teica aizbraucot bija: ,,Cik svētīti ir tavi kalpi, kuri katru dienu dzird šo gudrību, kuru izsaka tavas lūpas. Un cik svētīti ir cilvēki dzīvojoši šajā zemē! Ja jūs atcerieties valstī Salamana valdīšanas laikā nebija karu, apkārtējās tautas ieveda katru gadu sešsimt sešdesmit sešus talantus zelta, nebija nekāda trūkuma, bija miers. Un pagaidām tas ir vienīgais laiks Izraēlā, kad kaut kāds nākotnes atveids pastāvēja uz zemes. Kaut arī ir saprotams, ka tas nav īsti tas, ko apsola Dievs. Lūk šī gudrība par kuru tiek runāts… Iedomājieties divi iekārtojumi: komunālais dzīvoklis vai daudzbērnu ģimene. Ar ko tie atšķiras? Komunājajā dzīvoklī dzīvo dažādi cilvēki. Viņi nav vienas idejas, vienas varas apvienoti, bet daudzbērnu ģimenei ir viens tēvs, ar viņa varu tiek sakārtotas attiecības šajā ģimenē. Un tās ir mīlestības attiecības. Un tie likumi, kurus Dievs dod Israēlam ir tādas ģimenes kārtība, kur katrs ir tuvākais un katrs mīlēs savu tuvāko, visas pretenzijas tiks risinātas ar Dieva tiesu palīdzību un būs miers. Lūk, iedomājieties tādu iekārtojumu, Izraēlā sākusi valdīt valstība un atnāk ļaudis no citas zemes un redz šo mieru, apmierinātību, pietiekamību, pilnīgu nodrošinājumu, nav nekādas nospiestības. Un viņi nesaprot, kā kaut kas tāds vispār var būt uz zemes! Kā tas tā?! Neviens nemeklē savu, bet katrs meklē otra labumu. Ziniet Tora jau no iesākuma ieliek šos pamatus. Gribu jums parādīt: 2.Mozus 12.nodaļa, kad Israēls izgāja no Ēģiptes zemes no 3.panta:

Jau tad Dievs par to runāja! Skatieties!

,, Sakiet visai Israēla draudzei: šī mēneša desmitajā dienā lai ikviena nama tēvs ņem vienu jēru, uz katru namu vienu jēru. Un, ja kādam nama rocība par mazu, lai tiktu pie jēra, tad lai viņš ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais, pēc dvēseļu skaita; pēc tā, ko viens var apēst, būs saskaitīties uz jēru.”

Kas šeit ir pateikts? Ja ģimene ir tik maza, ka neapēdīs jēru, tad lai ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais. Kā jūs to saprotat? Kā ēdīsim jēru? Šeit nav sveši cilvēki, starp tuviem cilvēkiem arī savstarpējās attiecības ir attiecīgas. Pagaidām garīgas lietas atstāsim, kaut arī tās šeit ir klātesošas. Ja ģimene ir tik maza, ka neapēdīs jēru, lai tad ņem kopā ar savu tuvāko kaimiņu. Kā jūs to reāli stādieties priekšā? Kā tas ir? Tā ir Israēla sabiedrība. Skatieties, šeit ir ielikts kāds princips. Šeit ir pateikts sekojošais: ja tev šajā dienā tāda pietiekamība, ka tev ir vairāk kā tev ir nepieciešams, tad atrodi cilvēku, kuram tā nav un uzaicini pie sevis. Palīdzi viņam! Bet šajā principā, mēs jau kādreiz runājām, ka jebkuras valsts konstitūcijā šajā pasaulē ir nodaļa par cilvēka tiesībām, Torā pat runa par tiesībām nav. Runa iet par PIENĀKUMIEM!!! Iedomājieties ģimeni ar daudz bērniem un ja katrs sāks runāt par savām tiesībām, par kurām ir rakstīts konstitūcijā, kas tad būs?!

Bet kad cilvēki ir iemācīti, iemācīti jau no bērnības, ka viņiem ir no Dieva doti pienākumi attiecībā uz savu tuvāko. Salamana pamācībās ir tāds pants: kas apspiež savu tuvāko, tas nonievā Dievu. Tātad tiek veidota valsts vai princips sabiedrībai kā lielai ģimenei, kurai ir viens tēvs un visi pārējie bērni. Un tētis katram ir noteicis pienākumus šajā ģimenē attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Es vienkārši stādījos priekšā cik daudz gan atšķiras, kad Dievs veido šo kārtību, attiecībā pret visu, ko var vien iedomāties cilvēks. Bija tādi zinātnieki utopisti, kuri veidoja sabiedrību pēc komūnas principiem. Tur viss bija kopīgs. Tur nebija sava īpašuma. Jā, starp citu, Izraēlas sabiedrībā ļoti tiek cienīts privātais īpašums. Dievs saka: tā zeme, kuru Es jums esmu devis, tā ir Mana, bet Es to esmu devis jums. Un nav šīs tuvās ģimeniskās, tuvās, mīlestības savstarpējās attiecības starp cilvēkiem. Tas viss ir it kā mēģinājums sakārtot dzīvi uz šīs zemes pašā labākajā veidā.

Čērčils kādreiz ir teicis, ka demokrātija ir ļoti slikta lieta, bet neko labāku cilvēce nav izdomājusi un neizdomās! Neizdomās! Dievs jau sen Savā Vārdā runā par Savu kārtību kā Viņš iekārto šo sabiedrību. Tora runā 3.Mozus grāmatā, ka zeme nogrūž nešķīstās tautas. Saprotams pirms veidot kaut ko ārēji, nepieciešams sakārtot sevu iekšpusi. Un var pulēties to izdarīt ar cilvēciskiem līdzekļiem, bet tas nekad neizdosies.

Krilovam ir kāda fabula. Tur lācis, ēzelis, āzis un mērkaķis gribēja spēlēt klasisko kvartetu. Un katru reizi viņi apsēdās savādākā veidā un centās spēlēt un domāja, ka tad, kad viņi apsēdīsies savādāk kaut kas mainīsies.

Patiesībā kamēr tu esi lācis, kamēr tu esi ēzelis, kamēr tu esi āzis vai mērkaķis un nemainies, nav iespējams kaut ko uzcelt, tātad vajag attiekties no šī iekšējā , lai uzbūvētu ārējo. Tas, kurš grib būt pirmais, lai ir visu kalps. To saka Ješua.

Bet Pāvils vēstulē efeziešiem saka ticīgajiem no pagāniem: ,,kas jūs būtu bez Mašiaha, jūs būtu atdalīti no Israēla sabiedrības.” 2.nodaļā: ,,Un atcerieties, ka jūs bijāt pagāni pēc miesas, kurus sauca par neapgraizītiem tā saucamie apgraizītie ar miesīgo apgraizīšanu, rokām izdarīto. Jūs tajā laikā bijāt bez Kristus, atsvešināti no Izraēla sabiedrības, sveši Derības apsolījumiem, bijāt bez cerības un bijāt bezdievīgi pasaulē.”

Bijāt bez cerības! Man ir jautājums. Izraēla sabiedrība tai laikā, kad Mesija vēl redzamā veidā nebija atnācis - kā viņi dzīvoja? Pēc Toras! Viņš arī bija klātesošs viņu dzīvēs, bet ne redzami. Apslēpti.

Atcerieties Jāņa evaņģēlijā 7.nodaļā no 2. Panta rakstīts: ,, Bet jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. Tad Viņa brāļi sacīja Viņam: "Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari. Jo neviens neko nedara slepenībā, ja Viņš grib kļūt pazīstams. Ja Tu to gribi, rādies pasaulei.” Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam. Tad Jēzus viņiem saka: "Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt. Jūs pasaule nevar nīst, bet Mani viņa nīst, jo Es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni. Ejiet jūs uz svētkiem, Es vēl neeimu uz svētkiem, jo Mans laiks vēl nav pilns. "Un, to sacījis, Viņš palika Galilejā. Bet, kad Viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī Viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslepus.”

Visu šo laiku Tora vienmēr ir ar jūdu, lai kur viņš arī nebūtu, pat tad, ja viņš pats ir aizmirsis, ka ir jūds, bet Dievs taču nav aizmirsis! Dievs taču zina Savējos un noteikti atnāks viņa dzīvē tāda situācija, ka viņš par to atcerēsies!

Es gribu jums pastāstīt dažus stāstus par tiesām, kuras Dievs ir nolicis savai tautai. Mišpatim. Atcerieties, kad Dievs dāvāja Toru 2.Mozus 20.nodaļā. Atversim 21.nodaļu no1.panta:

,, Šīs ir tās tiesas, ko tev būs likt viņiem priekšā.” Lūk, tie arī ir tiesu likumi, tā ir kārtība, lai atrisinātu pretrunas cilvēku starpā.

Pie Salamana uz tiesu ieradās divas sievietes, kuras nevarēja sadalīt bērnu. Viena teica: tas ir mans, otra teica: mans. Ja tas notiktu tagad, tad noteikti sāktos jezga, sāktu vākt pierādījumus un tā tālāk. Bet paskatieties uz Dieva gudrību, viņš teica: atnesiet man šo bērnu un iedodiet man zobenu! Pāršķeliet viņu uz pusēm un atdodiet pusi vienai un pusi otrai! Dievam ir tik dziļa cilvēka būtības un dabas izpratne, ka katram tādam gadījumam ir dievišķs risinājums.

Pastāstīšu vēl vienu stāstu. Ļoti bieži tādi stāsti sākas ar to, ka vīrs aizbrauc kaut kur peļņā vai apmācībā uz ļoti ilgu laiku un sieva gaida un viņš beidzot atgriežas. Tātad stāsts ir tāds: vīrs aizbrauc peļņā un pa cik viņš nevarēja atbraukt, viņš atrod sūtni, cilvēku, kas dodas uz viņa pilsētu un nosūta ar viņu divsimt monētas. Un uzraksta tādu vēstuli: ,,Es nosūtu tev divsimts monētas ar šo cilvēku, viņš iedos tev tik, cik grib pats.,, Viņš zināja, ka šis cilvēks ir ne visai uzticams un tāpēc uzrakstīja tādu vēstuli. Tātad šis cilvēks atnāk pie sievas, atnes šo vēstuli un atdod viņai vienu monētu! Viņa izlasa vēstuli un tur rakstīts divsimts, bet viņš saka, bet tur rakstīts: cik viņš grib pats. Bet es esmu cilvēks žēlīgs, es varēju vispār neko nedot. Te tev viena monēta! Tātad viņa aizgāja uz tiesu un tiesnesis izlasot papīrus un uzklausot abas puses jautā šim cilvēkam: cik tu esi iedevis šai nabaga sievietei? Viņš: vienu monētu! Bet cik tu paņēmi pats sev? Viņš saka: simts deviņdesmit deviņas. Tad tiesnesi teica: pa cik tu sev sagribēji simts deviņdesmit deviņas, bet vēstulē ir rakstīts, ka viņš iedos tev tik, cik grib pats, tāpēc atdod viņai simts deviņdesmit deviņas, bet sev paņem vienu monētu! Tāda paradoksāla situācija un tāds apbrīnojams risinājums!

Atvērsim Ecehiēla 20.nodaļu. Gribu jums atgādināt, ka mēs šodien runājam par Israēla sabiedrības iekārtu, par tiem pamatiem uz kuriem tā tiek veidota (устраяетca) un par gudrību šīs sabiedrības veidošanā, kuru Dievs caur savu likumu sargāšanu un izpildīšanu: Hukim, Mišpatim - tiesu likumiem veido šo sabiedrību.

Ecehiēla 20.nodaļā no 11. panta ir rakstīts : ,,Un devu Es viņiem Savus baušļus un pavēstu tiem manus likumus, kurus pildot cilvēks būtu dzīvs caur tiem. Devu arī tiem Savus sabatus, lai tie būtu zīmes starp Mani un viņiem, lai zinātu, ka Es Esmu Dievs, kurš viņus svētī. Bet Izraēla nams sacēlās pret Mani tuksnesī, pēc Maniem baušļiem nerīkojās un atgrūda Manus likumus, kurus pildot cilvēks būtu dzīvs caur tiem, un Manus sabatus pārkāpa, - un Es sacīju: izliešu uz tiem Savas dusmas tuksnesī, lai tos iznīcinātu. Bet Es rīkojos Sava Vārda dēļ, lai Tas netop nopelts tautu priekšā, kuru acu priekšā Es tos izvedu no Ēģiptes (sk.krievu tulk). Lai viņi neteiktu, ka Kungs ir izvedis šo tautu no Ēģiptes, lai tie aizietu postā tuksnesī, ka Viņš nav varējis tos atvest uz Apsolīto zemi.”

Katru reizi, kad nepaklausība atnāk mūsu dzīvē, kad tētis jau siksnu paņēmis rokās, mēs lūdzamies un prasām Viņam un Viņš rīkojas Sava Vārda dēļ. Bet tas nenozīmē, ka mēs varam turpināt tādā pašā garā, vienkārši tas mums ir iespēja apstāties un lūgt, lai saprastu, kur ir problēma, kas manī nav tā. Tāpēc, ka dažreiz tas ārēji nav redzams. Citreiz tas ir apslēpts. Ja mēs palasītu šo nodaļu līdz galam tad redzētu, ka tas ir tāds pastāvīgs ilgstošs process. Un tāpēc kad atveram Jesaju 40.nodaļu tur rakstīts: ,,Mieriniet, mieriniet Manu tautu…viņu cīņu laiks ir piepildīts, par viņu netaisnībām ir saņemts apmierinājums, jo tā no Dieva rokas ir saņēmusi divkārt par visiem saviem grēkiem.”

Un mēs redzam, ka tālāk seko teksts, kur redzam Jaunajā Derībā, kad farizeji atnākuši pie Jāņa Kristītāja un jautāja: Kas tu esi? Viņš teica: es neesmu pravietis, es neesmu Mesija. Bet kas tu esi? Es esmu saucēja balss! Ziniet, pēc manām domām, šeit divpunkts ir tieši aiz šī vārda - saucēja balss: tuksnesī sagatavojiet ceļu Tam Kungam, dariet taisnas tekas mūsu Dievam; katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un pakalns, lai nolīdzinās, nelīdzenumi iztaisnojas, nelīdzenie ceļi, lai kļūst gludi.

Visu šo laiku Israēla tauta ir bez Mašiaha, Viņš ir klātesošs viņu dzīvēs, bet ne redzami.

Tātad 5.Mozus 6.nodaļa no 24.panta: ,, Un Tas Kungs mums pavēlēja pildīt visus šos likumus, To Kungu, savu Dievu, bīties, lai mums pašiem par labu visās mūsu dienās, lai saglabātu dzīvību, kā tas šodien ir. Un tajā būs mūsu taisnība, ja mēs centīsimies turēt visus šos baušļus Tā Kunga, mūsu Dieva vaiga priekšā, kā Viņš to mums pavēlējis.”

Jūs ziniet šis vārds ir sakne: cedek - cdaka, taisnība, cdaka - ir upurēšana, upuris, var pat tulkot - taisnīga atmaksa. Viņa likumu pildīšana ir nepārprotami saistīta ar kalpošanu savam tuvākajam. Pildot Viņa likumus tauta mācās mīlēt savu tuvāko. Un Dievs tajā piedalās mainot viņu iekšieni. Un tas ir šis ceļš, kuru izejam, lai ieietu šajā sabiedrībā, ieietu šajā zemē. Un mūsu nākamais nedēļas lasījums runā par šo zemi uz kurieni Dievs ved Savu tautu.

Šeit rakstīts 5.Mozus 11.nodaļa no 10.panta: ,, Jo šī zeme, uz kuru tu ej, lai to iemantotu, nav tāda, kāda ir Ēģiptes zeme, no kuras jūs esat iznākuši, ko tu apsēji ar savu sēklu un pats to aplaistīji ar savu kāju palīdzību kā eļļas dārzu; bet tā zeme, ko jūs ejat iemantot, ir zeme ar kalniem un ielejām, kas tiek slacīta ar debess lietus ūdeni, zeme, par ko Tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas, uz kuru Tā Kunga, tava Dieva, acis bez mitēšanās skatās no gada iesākuma līdz gada beigām. Ja jūs klausīsit Maniem baušļiem, ko Es jums šodien pavēlu, un jūs mīlēsit To Kungu, savu Dievu (tā kā Viņš saprot, - šo vārdu mīlēt) un kalposit Viņam ar visu savu sirdi…” pildot Viņa baušļus, pildot Viņa likumus un norādījumus, - no visas savas dvēseles. ,,Tad došu jūsu zemei lietu savā laikā, agro un vēlo, un tu savāksi savu maizi, savu vīnu un savu eļļu un došu zāli uz tava lauka taviem lopiem un ēdīsi un būsi paēdis.”

Tātad - zeme kurā mēs ieejam un mūsu dzīvība šajā zemē ir atkarīga ne no mūsu pieliktās piepūles, bet no mūsu paklausības Radītājam, no mūsu dzīvesveida Viņa vaiga priekšā. Visa pasaule, visi cilvēki, kuri dzīvo uz šīs planētas pūlas iekārtot dzīvi uz tās, kas no tā sanāk, mēs redzam un mēs esam tam liecinieki. Nesen es lasīju, ka no Norvēģijas, bet Norvēģija ir ļoti bagāta zeme, viņiem ir nafta un zivis, izbrauca pēdējie astoņsimt sešpadsmit ebreji. Tagad Norvēģijā vairs nav ebreju. Viņi izbrauca tāpēc, ka tagad iet pretēja virziena vilnis, tas ko mēs it kā teorētiski apspriežam, tas jau ir mums pavisam blakus. Iet tāds „demokrātijas process”, kad ļaunums šai pasaulē cenšas zem sevis pavilkt aizvien vairāk un vairāk. Bet Israēla sabiedrība, tas ir pavisam cits stāsts, tā ir viena ģimene, kur visi mīl viens otru, kuriem ir viens tēvs un tur nevienam nevajag neko skaidrot. Es runāju par ideālu sabiedrību, kuru Dievs veido, kurā jārūpējas par savu tuvāko, tur nevajag veidot sociālos dienestus, tāpēc, ka tas ir pienākums, kur tuvākais ir tavs brālis, tava māsa, tā ir daļa no tevis. Un ir viens tēvs, no visas sirds, dāsni aicina mūs uz Pessah sederu (mielastu) vai aicina uz Sabata sagaidīšanas mielastu pat svešu cilvēku, kuru tu varbūt pat nepazīsti. Dievs veido pasauli tā!!!

Viņš sacīja: ja jūs turēsiet, sargāsiet, un ievērosiet Manus norādījumus un likumus tā būs gudrība visu tautu acu priekšā.

Jo ir rakstīts: Un vai ir kāda liela tauta, kurai viņas dievi būtu tik tuvi, cik tuvs ir mūsu Kungs, kad mēs Viņu piesaucam? Un vai ir kāda liela tauta, kurai būtu tik taisnīgi likumi un tiesas, kā šis Likums -Tora kuru Es piedāvāju jums šodien?

Amen.