Šodien lasām 4. Mozus grāmatu un tā saucas Bemidbar. Arī pirmais nedēļas lasījums saucas Bemidbar. To var iztulkot - ,,tuksnesī”. Svētrunu esmu nosaucis ,,Katrs karš ir garīgs." Pirms sākam izskatīt nedēļas lasījumu, gribu dalīties ar jums domās, un izdarīt īsu nedēļas lasījuma apskatu, tāpēc, ka tas mums palīdzēs vēlāk izskatīt galveno tēmu. Ebreju gudrie raksta: ,,Sabats, kas ir pirms Šavuot svētkiem, ir piepildīts ar ideju par gatavošanos Toras dāvāšanai, kas pirmkārt izpaužas ar tiešu Toras mācīšanos un arī ar visa tā labošanu, kas skar attiecības starp cilvēkiem. Pastiprināta mīlestības pret tuvāko baušļu pildīšana. Pagājušajā Sabatā jau sacīju, ka Dievs man divas nedēļas atpakaļ teica: ,,Steidzieties uz pilnību! Sludināšanas mērķis ir mīlestība no tīras sirds." Un pirmie jaunās ražas augļi, kuri mums ir jāpienes uz Šavuot svētkiem, tie tad arī ir tie pirmajie- mīlestības pirmajie mūsos. Vakar mēs ar bērniem centāmies tikt skaidrībā - kas ir mīlestību un kā to iegūt. Iizlasījām 1.vēstules korintiešiem 13.nodaļu. Izlasīšu to:

"1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis 2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. 3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. 4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. 5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. 6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. 7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. 8 Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies."

Sakiet, vai tas, kas šeit rakstīts par mīlestību, vai tas ir grūti? Ne pavisam nav grūti! Kad skaties katru lietu atsevišķi, liekas ne pavisam nav sarežģīti. Nav nekādas augstākās matemātikas. Tad jājautā - kas man traucē to visu iemantot? Bet kad sāc par to domāt redzi, ka mans ,,ego,, ir galvenais šīs mīlestības ienaidnieks. Un it kā liekas, ka es gribu, lai tā būtu manī. Bet, lūk, šis ienaidnieks dara visu, lai sagrautu šo mīlestību. Lasot par mīlestību un klausoties sludinātājos, nesen klausījos kādu, kurš sludina par kristietības atgriešanos pie Mozus likumiem. Viņš saka tādu domu: "Jums no sākuma jāiemantot Dieva mīlestību, bet pēc tam jūs varat sākt arī Dieva baušļus pildīt.." Es domāju, kāds murgs, kā es varu iemantot mīlestību, ja vienīgais kā es varu iegrožot savu ,,ego,, tā ir mana paklausība baušļiem. Kad lasām Jaunās Derības Rakstos par to, ka farizeji nāk pie Ješua un jautā - mācītāj, kāds ir augstākais bauslis bauslībā? Ješua atbild, tas ir ,,Šma,, Tas ir klausies un izpildi. Klausies to, ko Dievs runā un izpildi visu to, ko Viņš saka. Bet tad nāk pirmais un otrais, lielākie baušļi: mīli To Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, visa sava prāta un visa sava spēka un mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Un tie ir lielākie baušļi Likumā, tie jau ir kā virsotne, galējais rezultāts tam, pie kā noved Likums, bauslis. Doma ir ļoti vienkārša, es gribu, lai man būtu šī mīlestība! Un tiešām tas ir vienkārši, nesakaitināties, nemeklēt savu, nedomāt ļaunu, bet lai es tajā dzīvotu man taču vajag savu ,,es,, tik tālu turēt, apglabāt. Vēl vairākī mīlestība, par kuru mēs šeit lasām, tas nav kāds mākslīgs jēdziens, tā ir tā sajūta caur kuru plūst dzīvība, ļoti viegli ir atšķirt pasaulīga, dvēseliska cilvēka mīlestību no Dieva cilvēka mīlestības. Tāpēc, ka tad, kad mīl Dieva cilvēks caur šo mīlestību plūst dzīvība uz otru. Kas tas ir dzīvība? Vai jūs kādreiz esat aplējuši jau sakaltušu puķīti? Lūk, tā ir dzīvība! Lūk, tas ir tas, kam jāplūst caur mums uz citiem cilvēkiem! Tāpēc ka ap mums pēc būtības ir tuksnesis. Tātad kāda ir sakarība starp paklausību Mozus Likumam un mīlestību, kurā mums ir jāpieaug. Pāvils raksta, ka visas sludināšanas mērķis, tātad visa, ko es jums sludinu, ir mīlestība no skaidras sirds. Bet tad kāda nozīme ir tam, ka mēs te mācamies no nedēļas lasījumiem un visus baušļus pārskatām? Kāda nozīme tad ir tajā visā mīlestībai, kas ir tik vienkārša un saprotama? Liekas, ka mīlestība var būt arī bez Toras ? Daudzi tieši tā māca! Bet atliek tikai uzkāpt viņa sāpīgajai vietai, kad tāds ,,es,, atklājas, ka elles dziļumus var ieraudzīt! Kas tad no tā visa izriet? Mēs pagājušajā sabatā runājām par nedēļas lasījumu Behukatai, tur teikts, ,,ja jūs pēc Maniem hukim darīsiet,, tie ir baušļi, kuri nav saprotami, tad tieši tas ļaus Man uz jūsu sirdīm uzrakstīt baušļus. Paklausība un uzticēšanās! Bet kas ir paklausība un uzticēšanās tajā, kas nav pat saprotams? Tā ir vistiešākā sava ,,es,, iegrožošana! Jo manam ,,es,, ir viegli piekrist tam, kas ir saprātīgi, loģiski un es it kā varu savu nepareizo domāšanu turēt ieslodzītu. Bet tad kad tas man nav saprotami un vēl jo vairāk es savam ,,es,, saku: ,,Tu darīsi tā kā Dievs liek darīt!,, Mēs mācāmies paklausību, no tā, ko ciešam. (ebr. 5:8). Šis ir tas patiesības mirklis, kad mēs savu ,,ego,, iepakojam, lai būtu paklausīgi. Un maz pamazītēm mans ,,es,, pierod ieņemt nevis pirmo vietu rindā, bet gan kalpa vietu Tam, kurš runā, Kungam, kas dzīvo mūsos. Vēl vairāk, kad ejam šim mācīšanās laikam cauri, mācoties paklausību, no tā, ko ciešam, Kristus ciešanās, kad notiek mūsu sirds apgraizīšana, tad atnāk līdzjūtība un sapratne pret tiem cilvēkiem, kuri ir blakus, kuri vēl nav izgājuši tam cauri, kuriem vēl tas stāv priekšā. Un man tad ir mīlestība un gudrība pret šiem cilvēkiem un es neatstumju šos cilvēkus, bet man ir rūpes par viņiem. Es nekad netiesāšu šo cilvēku un es būšu tā dzīvība, tā dzīvu darošā valgme, lai dotu viņam spēku virzīties šajā virzienā un uzmundrināt viņu sakot, zini es jau esmu tam izgājis cauri, man bija tā un tā… Es tik daudz esmu izcietis un es tagad saprotu, ka tas priekš manis ir bijis noderīgi. Un maz pamazītēm šis ,,ego,, tiek apgraizīts un tad paliek vairāk vietas tavā sirdī citam, vairāk vietas paliek mīlestībai, kas ir tik vienkārša un saprotama.

Izlasīsim Vēstulē Kolosiešiem 3.nodaļā no 12 -15 pantam:

,, 12 Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā 13 ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs, 14 Un pāri visam tērpieties mīlestībā, kas ir pilnības saite.,,

Un lai es varētu ietērpties šajā mīlestībā, man ir jānovelk vecais cilvēks.

,,15 Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi (kr. val. draudzīgi)!,,

Es jau jums teicu, ka jau divas nedēļas atpakaļ man Dievs deva šo Rakstu vietu un teica : ,,Lūk tas ir tas pirmais auglis, tas pirmais auglis, ko es sagaidu no jums!

Un tā nedēļas nodaļā ,,Tuksnesī,, Bemidbar . Dievs pavēl izdarīt skaitīšanu visām divpadsmit Izraēla ciltīm un rezultātā tiek saskaitīti sešsimt trīs tūkstoši piecsimt piecdesmit vīru, kuri ir derīgi kara klausībai vecumā no divdesmit līdz sešdesmit gadiem. Levija cilts tiek skaitīta atsevišķi un ir saskaitīti divdesmit divi tūkstoši vīru no viena mēneša vecuma un vecāki. Levītiem ir jākalpo templī pirmdzimušo vietā. Kuru skaits bija līdzīgs, kuri kļuva nederīgi svētajai kalpošanai, jo pielūdza zelta teļu. Par divsimt septiņdesmit trīs pirmdzimušo starpību starp levītiem un pirmdzimušajiem bija jānes izpirkšanas maksa, pieci sudraba seķeļi par dvēseli. Kad ceļošanas laikā pa tuksnesi ebreji devās ceļā, levīti nojauca un nesa svēto saiešanas telti un nākamajā stāvvietā to uzslēja nometnes vidū. Tad viņi ap to uzcēla savas teltis. Kehata dzimta, kuras uzdevums bija nest uz pleciem tempļa piederumus, šķirstu, menoru, galdu, altārus un pārējos. Viņi uzcēla savas teltis sāņus pret dienvidiem. Geršona dzimtas uzdevums bija nest un rūpēties par svēto priekškaru, mitekli, telts durvju priekškaru, tā apmetās uz rietumiem. Merārija dzimta, kuras uzdevums bija rūpēties par stabiem, dēļiem, pamatu, darba rīkiem apmetās uz ziemeļiem. Austrumos, pie ieejas saiešanas teltī atradās Moše (Mozus), Ārona un viņu dēlu teltis. Apkārt levītu nometnei izvietojās četrās grupās divpadsmit cilšu nometnes, austrumos novietojās Jūdas, Isašara un Zebulona ciltis, dienvidos Rūbena, Zebulona un Gada ciltis, rietumos Efraima, Manases un Benjamīna ciltis, uz ziemeļiem – Dana, Ašera un Naftaļa ciltis. Tādā pat kārtībā Izraēla karogs dēli pārvietojās ceļošanas laikā, katrai ciltij bija savs, īpašas krāsas, ar īpašu emblēmu.

Skatoties uz šo nometni no putna lidojuma augstumiem, ko tas mums atgādina? Pašā vidū – Vissvētākā vieta - Dieva klātbūtne, apkārt tai aplī levīti, kuri kalpo šajā templī, kuri var teikt ir atklāsmes nesēji, un apkārt tiem viss Izraēls, visas divpadsmit ciltis, kuri izpilda un dara visu, kas nāk no centra, no Vissvētākās vietas. Ko tas atgādina? Vai tas cilvēku neatgādina? Cilvēku, kura sirds ir Saiešanas telts, kura dvēsele ir nodota kalpošanai Tam, kurš dzīvo šajā Saiešanas teltī - tā ir levītu nometne, un miesa, kura šajā pasaulē kalpo un dara, visu to, ko saka Tas, Kurš atrodas šajā Saiešanas teltī. Tāds izskatās Dieva ganāmpulks. Cilvēks vai visa Dieva nometne kopumā - princips ir viens un tas pats. Vēl vairāk, lasot pravieti Ecehiēlu par viņa redzējumiem, bez izpratnes par šiem uzbūves principiem, šī nometnes redzējuma no putna lidojuma, man bija nesaprotami, ko raksta Ecehiēls. Iizlasīšu pāris pantus, tad jūs ieraudzīsiet, ka tur runa iet par to pašu. Jūs ieraudzīsiet, ka tas ir šis Dieva ganāmpulks, kurš virzās, kurā mājo Dieva Gars un tas ir tas par ko Mozus runā 5. Mozus 33.nodaļā. Dievs iet no Sīnaja kalna, apkārt viņam svētie, pie labās rokās Likuma uguns. Savienojiet to visu kopā un uzliekat uz šīs nometnes to kā Dievs to redz. Jūs ieraudzīsiet, ka tie ir tie paši principi un te ir par to pašu. Tas mums palīdzēs saprast to, par ko mēs šodien runāsim, to cik svarīga lomu mums ir šajā visā, to kāda atbildība ir uzlikta mums tajā visā, šodien un tagad. Dieva ganāmpulka virzīšanās uz Apsolīto zemi. Par to kā ir sakārtota nometne es teiktu tā: ,,Centrā tā ir sirds, apkārt tā ir dvēsele un tai apkārt miesa, sirds pilda ar dzīvību dvēseli, dvēsele virzās un piepilda ar dzīvību visu miesu. Jūs saprotiet kā tas viss ar savstarpēji vienotām saitēm nostiprina visu vienotībā ar Vienīgo.

Izlasīsim no Ecehiēla grāmatas kādus pantus. Pirms lasām, gribu pajautāt, kāds bija levītu pienākums? Nest!

Ecehiēla 1.nodaļa ,,4 Es redzēju - piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū liesmas gaisma, no uguns vidus.,,, Par ko šeit runa? No uguns vidus it kā spēcīga gaisma? Bet apkārt mākonis, bet vidū kā liesmas gaisma, kas nāk no Visuaugstā un Visusvētākās vietas un izlejas šajā pasaulē.

,,5 Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli. 6 Bet ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni. 7 Viņu kājas bija taisnas, un viņu kāju pēdas bija kā teļa nagi un laistījās kā nogludināts varš. 8 Zem viņu spārniem bija cilvēka rokas uz visām četrām pusēm. Visiem četriem bija katram sava seja un savi spārni. 9 Visi viena tēla spārni bija salikti kopā cits pie cita. Iedami tēli negrieza seju atpakaļ, bet katrs gāja taisni uz priekšu.,,

Jūs ziniet kā viss ganāmpulks virzījās tuksnesī? Saiešanas telts stāv ar vārtiem uz austrumiem, no austrumiem Jūdas cilts, no ziemeļiem Dans - no rietumiem, Efraims - no dienvidiem Rubena ar visiem tiem, kas pie viņiem pieder. Ja vajadzēja virzīties uz austrumiem tad arī Jūda gāja, ja uz ziemeļiem, tad Dans gāja, ja rietumiem Efraims. Tātad viss nometnes iekārtojums palika tāds pats nemainoties vietām. Viņi virzījās uz to pusi uz kuru Gars lika iet.

,, 12 Tie ikviens gāja taisni uz priekšu, tie gāja neatskatīdamies, kurp gars tos dzina.,,

,,20 tie gāja, kurp gars tos dzina, un riteņi pacēlās un gāja tiem līdzi, jo dzīvo radījumu gars mājoja arī riteņos.,,

Protams Ecehiēls ir daudz aprakstījis, ko vārdos nemaz nevar pateikt. Es lasu un dzirdu, kur Gars lika iet, tur visi virzījās, bet levīti arī ir tie riteņi, kuros ir Gars, kas ņēma Dieva mājokli – Vissvētāko vietu un gāja šajā virzienā.

Un vēl atvērsim Ecehiēla grāmatas 10.nodaļu 14. pantu, izlasīsim, lai jūs nemaz nešaubītos, ka šeit iet runa par Dieva ganāmpulka svētajiem.

,,Un katram no radījumiem bija četras sejas, pirmā bija ķeruba seja, otrā seja cilvēka seja, trešā lauvas seja, ceturtā ērgļa. ,,

Vai jūs zināt kādi attēli bija uz galvenajiem šo četru leģionu karogiem, uz četrām saiešanas telts pusēm. Uz Rūbena zīmes bija izšūts cilvēka attēls, kas stāv pie Dieva troņa pakājes, šeit lasām kā eņģeļa seja, Jūdas karogs ar uz tā attēlotu lauvu, atbilda lauvas attēlam , kurš atradās pie Dieva troņa. Vērša tēlam atbilda Efraima karogs uz kura bija izšūts vērsis. Uz Dana karoga bija izšūts ērglis. Tātad es gribēju jums parādīt, ka šis ir Dieva ganāmpulks, ka tā ir Dieva armija par kuru mēs lasām 5.Mozus 33.nodaļā:

,,1 Šī ir svētība, ar ko Mozus, Dieva vīrs, pirms savas nāves svētīja Israēla bērnus.2 Un viņš sacīja: "Tas Kungs ir nācis no Sinaja, un Viņš no Seīra ir uzausis pār tiem; Viņš ir atspīdējis no Pāranas kalniem un ir nācis no desmittūkstošiem svēto vidus; no Viņa labās rokas - bauslības uguns pār tiem.,,

Kā viņi gāja? Katrs gāja kur gribēja? Gribat zināt kā gāja? Skatieties uz šo nedēļas lasījumu, jūs to ieraudzīsiet! Jums tur jāierauga arī savas vietas. Katram zem savas zīmes. Tagad tiešāk par nedēļas lasījumu. Katrs karš ir garīgs. Saprotiet, ka tas kas notiek šajā pasaulē no tā laika, kad sātans ienāca šajā pasaulē, tā nav nekāda pastaiga, tas visu laiku ir karš, Dieva svēto karš pret to, kas ar viltu ir pārņēmis šo pasauli.

1.Mozus grāmatā (Bereišit) 3.nodaļā no 14.panta :

,,14 Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: "Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas.15 Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī."

Sakiet man, vai tad tas nav nebeidzama kara stāvoklis? No paaudzes uz paaudzi turpinās garīgs karš, karš par cilvēku dvēselēm. Nedēļas lasījums sākas ar Dieva vārdiem Mozum:

4.Mozus 1.nodaļa no 1.panta ,, 1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja tuksnesī Saiešanas teltī otrā gada otrā mēneša pirmajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes, sacīdams:2 "Saskaitiet Israēla bērnu draudzē visus pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, visus, kas ir vīriešu kārtas, pēc viņu galvām,3 sākot ar tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas jau var iestāties Israēla karapulkos; tos saskaitiet pēc viņu pulkiem, tu un Ārons.,,

Šeit mazliet apstāšos. To, ko mēs lasām kā ,,saskaitiet pēc ciltīm, pēc tēvu namiem ,,Ja skatāmies Toras oriģinālā, tad rakstīts ,,seul etroš koļ edat bnei israeļ le mišpahem le beit avatam be mitsfar ,, Un ja pārtulkotu burtiski, tad es piedāvātu lūk kādu domu, seul etroš – paceliet galvas, koļ edat- visa draudze, bet pēc būtības vārds ,,ed,, tas ir liecinieks, paceliet galvas visi liecinieki un ,,bnei Israeļ,, Izraēla dēli. Kā liecinieki ir Izraēla dēli? Kurš ir Izraēls? Ješua ha Mašiahs! Amen! Tātad ,,Paceliet galvas Izraēla dēlu liecinieki uz viņu tēvu namiem, lai saskaitītu. ,,Le beit avatam be mitsfar,, Tātad pēc būtības ne vienkārši izskaitīt pēc dzimtām, lai it kā vienkārši veiktu statistiku. Šeit viss sākas no tā, ka Dievs vēršas pie Mozus un saka : Es Garā dzirdu un redzu, kas rakstīts šeit,

,, Jesajas 51.nodaļā no 1 līdz 2.pantam 1 Uzklausait Mani jūs, kas tiecaties pēc taisnības, jūs, kas mīlat To Kungu! Uzlūkojiet to klinti, no kuras esat cirsti, un to akas dzīli, no kuras esat izrakti! 2 Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs ar sāpēm dzemdējusi! Tad viņš vēl bija viens, kad Es viņu aicināju, bet Es viņu svētīju un vairoju.,,

Dievs vēršas pie Moše (Mozus) un saka: vērs visu Jēkaba pēcteču, visu Izraēla dēlu skatu uz savu tēvu namiem, tiem namiem, no kuriem viņi ir izgājuši. Paskatieties uz Abrahamu jūsu tēvu, jo kaut kad, četrsimts gadus atpakaļ es viņam apsolīju, ka Es ievedīšu viņa pēctečus šajā zemē, uz kuru Es jūs tagad vedu. 1.Mozus grāmatā Abrahams teica: ,,Kā man zināt, ka es mantošu šo zemi, Abrahams jautā: kā man zināt, ka mani pēcteči gribēs iet pa to pašu ceļu, kuru es esmu izvēlējies? Viņš saprata, ka tikai garīgā sēkla, tikai tie, kas izvēlējušies iet kāpjot virsū sev, iet pie sevis patiesā, pie Visuaugstā vaiga kļūstot nevainojamam. Ar to ir sagatavota šī zeme. Un Dievs tagad saka Mozum Sinaja tuksnesī: pacel visu galvas, kuri jau ir gatavi karam, no divdesmit gadu un vecākus, Izraēla dēlus, manus lieciniekus, lai viņi vēlreiz paskatās uz to klinti no kuras ir izcirsti, lai nostiprinās un nocietinās, tāpēc, kad Es jūs vedu uz Apsolīto zemi.

Un šeit pat tālāk no 45.panta 4.Mozus 1.nodaļā :,, 45 Un visu uzrakstīto Israēla bērnu pēc viņu tēvu namiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, visu, kas var Israēlā iet karapulkos, 46 kopskaitā bija seši simti trīs tūkstoši pieci simti piecdesmit. 47 Bet levīti pēc savu tēvu ciltīm pie tiem netika pieskaitīti, 48 jo Tas Kungs bija uz Mozu runājis, sacīdams: 49 "Bet Levija cilti tu vienīgo neskaiti, nedz uzņem viņus Israēla bērnu skaitā. 50 Bet tu iecel levītus pār Liecības telti un visiem tās piederumiem, un visu, kas pie tās; viņi lai nes šo mājokli un visas tā lietas; un viņi lai tur kalpo un lai apmetas ap šo telti.,,

Ebreju gudrie visos laikos ir uzdevuši jautājumu, kāpēc Levija cilti vienīgo nevajadzēja skaitīt kopā ar pārējiem. Un teikšu tieši, ka tās atbildes, kuras dod gudrie mani neapmierina. Lielākā daļa gudro balstās uz ebreju gudrā Raši komentāriem. Viņam ir divi viedokļi: pirmais, karaļa privātais pulks ir cienīgs, ka viņu saskaita atsevišķi, es vēlāk jums paskaidrošu kāpēc tas mani neapmierina. Otrais skaidrojums: Visuaugstais zināja, ka nākotnē visi ebreji vecāki par divdesmit gadiem mirs tuksnesī par izlūku grēku un tāpēc, ka Levija cilts neņēma dalību zelta teļa grēkos, bet izlūku grēks ir šī grēka sekas, un tāpēc Viņš teicis, lai nebūtu levītu visu saskaitāmo starpā. Tad, kad es to visu lasu, man it kā liek domāt, ka Dievs ir ļaunatminīgs un pat ja Viņš ir piedevis Viņš vienalga visu ļauno atceras, es nevaru tam piekrist. Paši ebreju gudrie saka: viss ir Debesu rokās, izņemot bijību Debesu priekšā.

Ecehiēla grāmatā 18. nodaļā no 21. panta teikts: ,, 21 Kad bezdievis atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko viņš darījis, un pilda visus Manus likumus, rīkojas pēc tiesas, patiesības un taisnības, tam būs dzīvot, tam nav jāmirst. 22 Nevienu no viņa agrāk nodarītiem grēkiem vairs nepieminēs; taisnības dēļ, ko viņš dara, tam būs dzīvot. 23 Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo? 24 Bet, ja taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu un visas bezdievja negantības, vai tad tāds lai dzīvotu?

Un tālāk no 31.panta :,, 31 Atstājieties no visiem saviem pārkāpumiem, ar ko jūs noziegušies pret Mani, iegūstiet jaunu sirdi un jaunu garu. Kāpēc gan jūs gribat mirt, Israēla nams? 32 Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs Tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit."

Kad lasu Raši komentārus, es ļoti mīlu Raši, necenšos pateikt ko sliktu par Raši vai par gudrajiem, es nevaru piekrist tai izpratnei, kas bijusi šim gudrajam, kuru ir pieņēmuši citi ebreju gudrie. Raši saka, ka Levija cilti Dievs neskaitīja, jo Dievs jau zināja, ka būs izlūku grēks un ka par šo grēku visi divdesmit gadu un vecāki mirs tuksnesī. Un tāpēc Dievs negribēja, lai levītus skaitītu ar visiem. Jo viņi zelta teļa grēkā nebija piedalījušies, bet izlūku grēks ir tam sekas. Es saprotu, ka saprotu viņu spriešanas loģiku, jo visam ir cēloņu un seku sakarība, es to saprotu, bet viss ir Debesu rokās, izņemot bijību Debesu priekšā. Bet Izraēls nožēloja. Ja Izraēls atgriezās pa īstam vai tad Dievs grib Izraēla nāvi? Nē, negrib! Un tāpēc nevaru piekrist šim komentāram, es teikšu, ka šeit ir pavisam cits Dieva nodoms attiecībā pret to, ko viņš teica par levītu skaitīšanu. Jūs laikam gribat uzzināt, kāpēc Dievs to tā lika? Varbūt kāds jau zina kāpēc Dievs to pavēlēja? Lai jums atnāktu sapratne par šo lietu es jums atgādināšu, lai vieglāk izprast to iemeslu, kura dēļ Dievs liek skaitīt atsevišķi. Atgādinu jums, ka Dievs visu Izraēlu kārto pēc ciltīm, nometnēm apkārt levītu nometnei, bet vidū ir Saiešanas telts un tas ir tas sakārtojums kā viņi ies cauri tuksnesim un tā ir tā kārtība kādā viņi ies iekarot Apsolīto zemi. Citiem vārdiem, saprotams, visi gatavojas karam! Un kā jūs saprotiet, katrs karš ir garīgs. Otrkārt, karā katram ir sava vieta, kur viņiem ir jākaro! Es jums centīšos parādīt Rakstos, kur ir levītu vieta šajā karā. Sākumā izskatīsim divus piemērus Rakstos par kariem. Viens no tiem bija ļoti smags, bet otrs ļoti viegls. Un caur šo mēs sāksim saprast no kā ir atkarīgs kara smagums. No kā ir atkarīga uzvara. Un caur to mēs nonāksim pie sapratnes, kādu lomu Dievs ir paredzējis levītiem karā.

2.Mozus 17.nodaļā no 7.panta viens no kara piemēriem, teikšu uzreiz ne pats labākais Izraēla stāvoklis Dieva priekšā, šis karš, kurš tūlīt sāksies, notiek uz reiz pēc kurnēšanas pie Masas un Meribas:

,, 7 Un tās vietas vārdu nosauca: Masa un Meriba, tāpēc ka Israēla bērni bija strīdējušies un bija kārdinājuši To Kungu, sacīdami: "Vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?"

Un mēs jau ļoti daudz esam runājuši par šo traģēdiju, kura šeit ir notikusi. Izraēla stāvoklis ir galēji kritisks, viņi ir sarūgtinājuši Dieva Garu tā, ka Viņš ir atgājis no viņu sirdīm.

,, 8 Un Amaleks nāca un karoja ar Israēlu pie Refidimas. 9 Tad Mozus sacīja uz Jozuu: "Izraugi mums vīrus un izej cīņā pret Amaleku; rīt es nostāšos kalna galā un Dieva zizlis būs manā rokā." 10 Un Jozua darīja, kā Mozus viņam bija sacījis, un cīnījās ar Amaleku; bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna galā. 11 Un notika, kamēr Mozus savu roku turēja paceltu, Israēls ņēma virsroku, bet, kad Mozus savu roku nolaida, virsroku ņēma Amaleks. 12 Kad Mozum rokas kļuva smagas, tad viņi paņēma akmeni un nolika to zem viņa, un viņš uz tā sēdēja, bet Ārons un Hūrs atbalstīja viņa rokas, viens no vienas, otrs no otras puses. Un tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja. 13 Un Jozua sakāva Amaleku un viņa tautu ar zobena asmeni.,,

Lūk cik smags bija šis karš! Un mēs redzam, ka tikai tajā laikā, kad Mozus stāvēja ar paceltām rokām pret Visuaugsto, Izraēls uzvarēja. Ziniet, mums arī reizēm liekas, ka nav nekādu spēku lūgt par tiem, kuri rīkojas nelikumīgi, kaut arī savā laikā ir slēguši derību ar Dievu. Rokas nolaižas. Bet ja mēs nolaižam rokas, Amaleks uzvar. Tas pats attiecas arī uz mūsu karu par mūsu tuvākajiem. Es gribu jums teikt, ka garīgais karš šajā pasaulē nav tā kā ar vienu knikšķi, vienreiz palūdzi, un atbildes uz visiem jautājumiem jau ir kabatā! Ja pat visi būtu taisnie, ja visi kā viens vesels ietu karā tad uzvara būtu tieši tāda, ar vienu reizi, ir tādas uzvaras piemērs Rakstos. Gribu jums par to lasīt.

1.Mozus grāmatā 14.nodaļā no 8.panta:,, 8 Tad iznāca Sodomas ķēniņš, Gomoras ķēniņš, Admas ķēniņš, Cebojimas ķēniņš un Belas ķēniņš, tas ir, Coāras ķēniņš; un tie taisījās karam ar viņiem Sidimas ielejā 9 pret Ēlamas ķēniņu Kedarlaomeru, tautu ķēniņu Tidalu, Sineāras ķēniņu Amrāfelu un Ēlasara ķēniņu Arjohu - četri ķēniņi pret pieciem.

Un no 12.panta: ,, 12 Un tie sagūstīja arī Latu līdz ar viņa mantību, viņš bija Ābrāma brāļadēls, un aizgāja. Bet tas bija dzīvojis Sodomā. 13 Tad kāds bēglis nāca un vēstīja ebrejam Ābrāmam.,,

Ābrams ebrejs, Ābrams tikai ar vienu burtu. Viņš tikko tikai izgāja un atnāca no Chāranas, viņš izgāja no Ūras Kaldejā, tad ar Tēvu aizgāja līdz Chāranai un tikai nesen viņš no Chāranas ieradās Apsolītajā zemē. Pēc būtības viņš atnāca uz šo zemi paklausot Dieva balsij. Un jau ir uzrakstīts Ābrams ebrejs! Vai viņš jau šajā laikā bija apgraizīts? Nē! Kāds tad viņš ebrejs, ja viņš nav apgraizīts?! Jums tas neliekas dīvaini? Bet Raksti saka, ka ebrejs ir nevis tas, kas ir apgraizīts, apgraizīšana jau ir tavas taisnības zīmogs. Bet ebrejs ir tas, kas ir paklausījis Dieva balsij iet uz Apsolīto zemi. Un gāja, atstājot visu. Raksti saka, ka ebrejs ir tas, kurš ir pārgājis Vienīgā Dieva pusē. Un lūk, tā ir tā klints no kuras izcirsti visi, kuri ir izdzirdējuši Dieva aicinājumu un gājuši uz šo aicinājumu. Cita kara piemērs:

,, 13 Tad kāds bēglis nāca un vēstīja ebrejam Ābrāmam, kas dzīvoja pie amorieša Mamres ozoliem; tas bija Eškola un Anera brālis; tie bija ar Ābrāmu derības biedri. 14 Kad Ābrāms dzirdēja, ka viņa radinieks aizvests gūstā, tad viņš lika nostāties savam karaspēkam, mājās dzimušiem vergiem…,,

Mājās dzimušie vergi, kā to saprast? Vai Ābrams dzemdinājis sev tik daudz vergu? Vai arī runa šeit iet par kādiem garīgiem procesiem? Vai arī runa iet par cilvēkiem, kuri tāpat kā Abrahams klausīja Dieva aicinājumam iet kopā ar Abrahamu uz šo zemi? Tad lūk, ar šiem ,,mājās dzimušiem vergiem, trīs simti astoņpadsmit vīriem, un viņš dzinās tiem pakaļ līdz Danai. 15 Un viņš dalīja savus ļaudis un uzbruka tiem naktī, sita tos un dzinās tiem pakaļ līdz Hobai, ziemeļos no Damaskas.,,

Tātad trīs simti astoņpadsmit vīri pret četrām armijām, kuri ir uzvarējuši piecas armijas! Vai vispār kaut kas tāds ir iespējams? Mēs pavisam nesen lasījām 3.Mozus 26.nodaļā, izlasīsim arī tagad, tad mēs ieraudzīsim piemēru tādai spīdošai, pārliecinošai Ābrama un vergu, kas dzimuši viņa namā, uzvarai.

Mēs tagad lasām par to kādu lomu ieņem Izraēls, levīti un mēs tai skaitā. Mēs šobrīd runājam par to, kāpēc karš var būt viegls un kāpēc karš var būt smags. Bet pat tad, kad karš ir smags, mēs redzam, ka uzvaru Dieva tautai, kura var teikt visa bija ieslīgusi grēkos, šo uzvaru devusi nepārtraukta levītu kalpošana un lūgšanas Dieva priekšā. Mēs pārrunāsim to tiešāk.

3.Mozus 26.nodaļā 1 "Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā liektos līdz zemei, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs! 2 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs!,,

Lūk sakiet, kāpēc šeit ir karš? Tas par ko lasām, lai cik dīvaini nebūtu, ir tieši saistīts ar uzvaru karā! ,,2 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs!,, Es jums saku, ka arī tagad mēs atrodamies garīgā karā!

,,3 Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit, 4 tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus. 5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē. 6 Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi. 7 Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā. 8 Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā.,,

Tāpēc trīs simti astoņpadsmit vīri viegli tika galā! Tās ir tā laika pašas spēcīgākās armijas pasaulē! Tie ir puiši, kuri kontrolēja situāciju Tuvajos Austrumos! Trīs simti astoņpadsmit vergi aizdzina šo tumsu! Skaidrībai vēl viena Rakstu vieta un tad konkrēti izskatīsim levītu nozīmi šajā karā. 4.Mozus grāmatā tas ir tieši tas laiks, kad izlūki atgriezās no Svētās zemes apskatīšanas un sāka izplatīt sliktas ziņas. Dievs pirms tam teica:

4.Mozus 14.nodaļā 28 Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es tā jums darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši! 29 Šinī tuksnesī kritīs jūsu augumi no visiem jūsu skaitītiem, tas ir, tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas ir pret Mani kurnējuši. 30 Jums nebūs ieiet tanī zemē, pār kuru Es esmu pacēlis Savu roku, lai jūs tanī varētu dzīvot, bet vienīgi tikai Kālebam, Jefunnas dēlam, un Jozuam, Nūna dēlam. 31 Un jūsu bērnus, par kuriem jūs teicāt, ka tie kritīšot par laupījumu,- tomēr Es tos ievedīšu, un viņi iepazīsies ar to zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši; 32 bet jūsu augumi kritīs šinī tuksnesī, 33 un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jānes sods par jūsu netiklību, kamēr jūsu līķi būs galīgi izzuduši tuksnesī...

Tātad spriedums ir skaidrs. Un tālāk no 39.panta:,, 39 Kad nu Mozus pateica visus šos vārdus Israēla bērniem, tad tauta ļoti bēdājās. 40 Bet rīta agrumā tie posās un cēlās, kāpdami kalnāja virsotnē, sacīdami: "Te mēs esam un ejam augšup uz to vietu, par ko Tas Kungs ir sacījis, jo mēs esam grēkojuši." 41 Bet Mozus sacīja: "Kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga pavēles? Tas jums neizdosies! 42 Neejiet uz augšu, jo Tas Kungs nav jūsu vidū, ka jūs netiekat pēkšņi savu ienaidnieku sakauti, 43 jo amalekieši un kānaānieši ir jūsu priekšā, ka jūs nekrītat no zobena; jūs esat no Tā Kunga atkāpušies, tāpēc Tas Kungs nav vairs jūsu vidū!"

Tātad, ja esi sagatavojies iet karā, tad kurā vieta ir pati svarīgākā? Katram šajā karā ir sava vieta, Dievs teica, neskaita levītus kopā ar Izraēla dēliem, tāpēc, ka viņu vieta ir pie Saiešanas telts. Viņiem nepārtraukti ir jānodrošina kalpošana šajā Saiešanas teltī, lai Mana klātbūtne paliktu nometnē. Lai būtu Izraēlam uzvara šajā karā, vajadzīgs nodrošināt patstāvīgu Visuaugstā klātbūtni pašā Izraēlā. Mozus saka, neejiet karot, tāpēc, ka nav jūsu vidū Dieva. Bet kas nodrošina Visuaugstā klātbūtni Izraēla vidū? Levītu kalpošana! Amen! Mēs tikko apskatījām to laiku, kadl Saiešanas telts vēl nebija, kad tauta tikai bija izgājusi no Ēģiptes un burtiski paejot mazam laikam tā sarūgtināja Dievu sakot, vai tad Dievs vispār ir mūsu vidū?
Tajā laikā viņi kļuva pavisam neaizsargāti un Amaleks tūlīt pat uzradās! Tāpēc, ka viņš jūt laupījumu, viņš jūt, ka šeit un tagad nav aizsardzības un šeit es varu darīt, ko gribi! Un tikai pateicoties šai plašajai Mozus sirdij, kura visu laiku ir ar Dievu, es saprotu, ka Dievs mīl. Un beigu beigās Mozu taču virza Dievs! Bet Mozus stāv un saka: apžēlojies par viņiem, viņi nesaprot, ko viņi runā, dod viņiem uzvaru karā. Tu taču izvedi viņus, ja viņus uzvarēs, ja viņu nebūs, ko teiks tautas? Dievs nav izpildījis Savu apsolījumu, ko domās tautas par Tevi, ka Tu neesi tik varens? Tāpēc, kad Dievs saka, neskaiti levītus tajā karā, kad Izraēla dēli ies karot, bet skaiti viņus pie Saiešanas telts, kad viņi tur kalpos Man. Lūk, kur ir Visuaugstā nodoms! Visuaugstais rūpējas par to, lai Izraēls visur būtu uzvarā, bet uzvaru nodrošina tie, kuri atrodas Visuaugstā klātbūtnē pastāvīgi! Atcerieties, mēs pavisam nesen mācījāmies par apģērbu, kuru vajadzēja izgatavot un kurš bija izgatavots augstajiem priesteriem. Kā jūs domājiet, vai visas tās brīnumainās lietas, kuras vajadzēja izgatavot, tas ir vienkārši tāpēc, lai parādītu, ka Dieva modeļu nams ir labāks par ,,Haute couture,, modes namu? Nu protams, ka nē! Tāpēc, ka katrai detaļai, kura ir augstā priestera tērpā ir liels nodoms. Es parādīšu jums kādus pantus no Rakstiem, bet sakiet, ja augstajam priesterim ir doti kādi pienākumi kalpošanā, vai var priesteri savā kalpošanā būt vērsti uz citiem mērķiem nekā uz tiem, uz kuriem vērsts ir pats augstais priesteris? Levīti ir tie, kuri atrodas pastāvīgi Visuaugstā klātbūtnē un levītu augstajam priesterim ir noteikti pienākumi un mērķi, kurus viņu priekšā ir nolicies pats Visuaugstais. Atvērsim 2.Mozus grāmatas 28.nodaļu un pacentīsimies ieraudzīt šos pienākumus un mērķus, kuri ir uzlikti augstajam priesterim, priesteriem un levītiem, kuriem ir uzticēts kalpot Saiešanas teltī.

2.Mozus grāmatas 28.nodaļa no 9.-12.pantam: ,, 9 Un paņem divus oniksa akmeņus un tajos iegreb Israēla dēlu vārdus, 10 sešus vārdus vienā akmenī un sešus atlikušos vārdus otrā akmenī, pēc viņu vecuma. 11 Akmens griezēja darbam, līdzīgi zīmogam, ir jābūt šiem diviem dārgakmeņiem ar Israēla dēlu vārdiem; tie jāieliek zelta pinumos. 12 Un piestiprini abus šos akmeņus pie efoda plecu daļas; tie ir Israēla bērnu piemiņas akmeņi; un Ārons lai nes viņu vārdus Tā Kunga priekšā uz šīm abām plecu daļām, lai tā viņus pieminētu.,,

Vai jūs zināt , kur bija šie akmeņi? Uz pleciem, Dieva priekšā, sešas ciltis no vienas puses, sešas ciltis no otras puses. Kas lai viņus pieminētu? Dievs!

Lasīsim no 15.panta tālāk: ,, 15 Un izgatavo arī tiesneša krūšu zīmi, meistarisku darbu, kā efodu taisi to: no zelta, zila purpura, sarkana purpura, karmezīna un šķetinātu smalku dziju auduma. 16 Tam jābūt četrstūrim, divkārši saliktam, sprīdi garumā un sprīdi platumā. 17 Un iedarini tajā četras rindas dārgakmeņu. Pirmajā rindā lai ir rubīns, topāzs un smaragds. 18 Bet otrā rindā: tirkīzs, safīrs un dimants. 19 Un trešajā rindā: hiacints, ahats un ametists. 20 Un ceturtajā rindā: berils, onikss un jaspiss. Tiem jābūt iestiprinātiem zelta pinumos. 21 Un šiem akmeņiem jābūt pēc Israēla bērnu vārdiem, divpadsmit, pēc viņu vārdiem; kā zīmoga griezēja darbam tiem jābūt, katram ar savu vārdu, pēc tām divpadsmit ciltīm.,,

Un vēl no 29.panta ,, 29 Tā Ārons lai glabā Israēla dēlu vārdus tiesneša krūšu zīmē uz savas sirds, kad viņš ir svētnīcā, lai tos pastāvīgi pieminētu Tā Kunga priekšā. 30 Un ieliec tiesneša krūšu zīmē urīmu un tumīmu, lai tie ir virs Ārona sirds, nākot Tā Kunga priekšā; tā Ārons lai nes Israēla bērnu tiesu uz savas sirds pastāvīgi Tā Kunga priekšā.,,

Sakiet, kad Ārons staigāja Dieva priekšā - augstais priesteris, uz kura pleciem divpadsmit Izraēla ciltis, uz krūtīm divpadsmit Izraēla ciltis, sirdī Izraēla bērnu tiesa. Jūs taču zināt, ka visas grēksūdzes, gan levītu, gan priesteru, gan visa Izraēla, viss tas savācās paša augstā priestera sirdī. Un viņš ar to staigā Dieva priekšā, pirms tam pienesot upurus par visu Izraēlu, gan izpirkšanas upuri, gan dedzināmo upuri, gan vainas upurus, gan maizes upurus. Un pēc tam ar vīraku staigā un lūdz Visuaugstā priekšā. Par ko viņš lūdz? Kur ir viņa kalpošanas būtība? Par to lai Dievs piedotu, apžēlotu, attīrītu, izpirktu un lai Dieva klātbūtne paliktu Izraēla nometnē. Vai ir vēl kāds cits mērķis augstā priestera un priesteru kalpošanai, stāvēšanai Dieva priekšā par tautu? Ir vēl cits uzdevums, vēsts kuru Dievs liek nodot tautai, un mācīt to pildīt, tā ir vēl viena kalpošana. Bet dotajā gadījumā mēs runājam par to, lai nodrošinātu Dieva klātbūtni pastāvīgi Izraēla nometnē. Tad lūk, lai līdz galam jums būtu pārliecinoši, atvērsim 4.Mozus 18.nodaļu: ,, 22 Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties Saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un nemirtu. 23 Bet levītiem ir jāveic Saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība (grēki-krievu valodā),- tas lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm. Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma.,,

Vai esat kādreiz dzirdējuši par to, ka jums jānes uz sevis visas Dieva tautas grēki? Pagaidi, pagaidi brāli Aleksandr, ko tu runā? Pietiek, ka Ješua ir uzņēmies visus mūsu grēkus? Bet mēs te priekš kam? Ja Viņš tevī dzīvo, vai tad tu neesi aicināts iet pa to pašu ceļu? Ja kāds šaubās 1. Pētera Vēstulē 2.nodaļu izlasīsim, 21.pantu : ,, 21 Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām. 22 Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē; 23 Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu. 24 Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.,,

Kad Ješua cieta, Viņš teica, Dievs apžēlojies par viņiem, viņi nesaprot, ko dara, kad Stefanu nogalināja, nomētāja ar akmeņiem, ko viņš teica? Piedod viņiem, viņi nezin, ko tie dara. Vai tā ir mīlestība? Tā ir tā mīlestība, kuru Dievs mūsos audzē. Tā par kuru mēs šodien no sākuma runājām.

Atgriezīsimies 3.Mozus nodaļā ,,23 Bet levītiem ir jāveic Saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība (grēki-krievu valodā),- tas lai ir mūžīgs likums uz jūsu cilšu ciltīm.,,

Sakiet par ko ir darījis mūs Ješua, pēc tam, kad ir atdzemdinājis no dzīvā vārda? Viņš ir darījis mūs par priesteriem, Viņš mūs katru ir darījis par dzīvu Dieva mājokli, Viņš mūs darījis par levītiem, mēs esam saņēmuši privilēģiju būt katrā laikā Dieva klātbūtnē. Kā jūs domājat kādā nolūkā? Vienmēr esam domājuši, ka mūsu dvēseles glābšanai. Dievs mani tā mīl, ka Viņš grib mani glābt. Neapšaubāmi viņš tevi mīl un ir devis glābšanu, ir nolicis uz šī ceļa, bet vai jums nešķiet, ka tā ir vēl viena egoisma izpausme? Levīti, kurus Dievs ir nolicis kalpot Saiešanas teltī, par kuriem Dievs ir teicis, jūs nesīsiet manas tautas grēkus un tas ir mūžīgs likums. Kāpēc Viņš to darīja? Lai neviens no Izraēla dēliem neietu bojā karā, pat ja Izraēla dēli grēko un dara kādas nepareizas lietas un karš ir smags, bet uzvara vienalga ir Izraēla pusē, tāpēc, ka levīti izpilda savu kalpošanu. Viņi pienes upuri par grēku un mums ir Mesija, kurš ir miris par visas tautas grēkiem un mēs zinām, ka Viņš ir miris arī par Jēkaba grēkiem. Bet šodien taču nekas nav mainījies, tikai levītu vietā tagad šajā vietā stāv tie, kuriem Dievs ir devis Savu Garu. Viņi nabadziņi vēl joprojām nezin priekš kam Dievs viņiem ir devis Savu Garu. Tūkstoš septiņsimt gadu no tā laika, kad dzimusi Romas kristietība, viņi saņemot šo Garu iet un nogalina tos, par kuriem vajadzēja stāvēt Visuaugstā priekšā, lūgties, iestāties, prasīt, lai Dieva žēlastība būtu pār visu Izraēlu, pāri pār visām divpadsmit ciltīm. Sakiet, kas notiks, ja levīti pārstās pildīt savu kalpošanu. Amaleks uzvarēs, ja levīti nolaidīs savas rokas un pārstās iestāties par tautu! Jūs redzat, cik viss ir nopietni! Redziet kāpēc Dievs levītus skaita atsevišķi? Tāpēc, ka viņiem šajā karā, es teiktu, ir pati svarīgākā misija. Ja levīti nepildīs savu kalpošanu, ja viņi nenesīs uz sevis šos grēkus, ja viņi nestāvēs uz ceļiem dienām un naktīm, par sevi, par savām ģimenēm, par saviem brāļiem un māsām, par visiem Jēkaba dēliem , par tiem, kuri tagad Bābeles netiklē ir noķerti viltus mācībās, tad kurš uzvarēs? Mēs šodien redzam, cik daudz ir vīlušos cilvēku, vīlušos Dievā, kā jūs domājat kāpēc? Tāpēc ka nav pareizas mācības. Rezultātā sanāk, ka uz mums gulstas atbildība par visu viņa tautu, par visiem, kuri atrodas nepareizu mācību gūstā, kā kristietībā, tā arī tradicionālajā jūdaismā. Par tiem, kuriem ir ,,atsista,, vēlēšanās meklēt Dievu, par tiem, kas vīlušies, par tiem cilvēkiem, kuri vēl ne reizes savā dzīvē nav piesaukuši Dievu. Vēl ir labvēlīgais laiks. Un jo vairāk vairojās nelikumība, vairojās Viņa labvēlība. Un es varu teikt, ka šodien ir maksimālais žēlastības laiks, kuru Viņš grib izliet pār cilvēkiem dzīvojošiem šajā pasaulē. Pirms mēs apskatām Daniela lūgšanu un ņemam no tās piemēru, gribu pateikt par to, ko dzirdēju šodien no rīta. Pieņemiet to kā pravietojumu uz 5774. gadu. Vai jūs esat pievērsuši uzmanību tam maizes daudzumam, kuru Dievs mums dod šajā gadā? Dievs dod maizi trijiem gadiem, šis ir sestais gads, gads, kad Dievs dos maizi uz trijiem gadiem, lai visam pietiktu. Un septītais gads ir tas, kurā mums ir jāatver visas durvis, lai visi, kuriem ir vajadzība varētu nākt un ēst šo maizi un visu, kas mums ir izaudzis, ņemtu un ēstu. Bet septītais gads ir atlaidu gads. Atlaidu gads visiem viņa kalpiem. Bet es saprotu, ka visi Viņa kalpi ir arī tie, kuri atrodas Bābeles netikles gūstā un arī Jēkaba dēli, kuri atrodas šo tradicionālo jūdaisma mācību gūstā, kad viņiem saka - ja tu esi piedzimis no Jēkaba,tu jau esi svēts, tu jau esi debesīs. Tas ir tas pats, kad kristiešiem saka -ja esi izteicis grēku nožēlas lūgšanu, tici, ka Jēzus ir miris par taviem grēkiem, tu esi svēts, tu jau esi debesīs. Tad lūk Jom Kippur 5774.gads, būs atlaidu gads, Viņa tautas masveidīga iziešana no Bābeles netikles pie patiesā Mesijas, pie tā Mesijas , kurš ir stūrakmens Dieva namā, no kura iztek dzīvu darošais Mozus Likums, dzīvais Likums. Un maizes pietiks visiem! Un tāpēc mums no šodienas vajag lūgt, lai tas sāktu notikt! Kā lūgt?! Tagad jūs saprotat, cik mums ir svarīgi šie Šavuot svētki. Mūsu maize ir darīt Viņa gribu un svētīgs ir tas, kurš bauda Viņa maizi!

Atvērsim Daniela grāmatas 9.nodaļu. ,,1 Dārija, Ahasvera dēla, kas bija mēdiešu izcelsmes un bija ieguvis virskundzību kaldeju valstī, 2 pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, pievērsu savu uzmanību Svēto Rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko Tas Kungs kādreiz Savā vārdā bija atklājis pravietim Jeremijam, proti, ka Jeruzālemei jāpaliekot izpostītai un noplicinātai, un tukšai septiņdesmit gadus. 3 Es griezos tad pie Dieva Tā Kunga, vērsu pret Viņu savu vaigu, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos. 4 Es pielūdzu To Kungu, savu Dievu, un izsūdzēju savus grēkus, sacīdams: ak, Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi Savu derību un parādi Savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda Tavus baušļus! 5 Mēs grēkojām un darījām netaisnību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no Taviem baušļiem un likumiem; 6 mēs neklausījām arī Taviem kalpiem, praviešiem, kuri runāja Tavā Vārdā uz mūsu ķēniņiem un mūsu valdniekiem, mūsu tēviem un uz visu tautu. 7 Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā, kā tas šodien redzams sejā Jūdas vīriem, Jeruzalemes iedzīvotājiem un visiem izraēliešiem tuvumā un tālumā visās zemēs, kur Tu tos esi izklīdinājis viņu neuzticības dēļ, ar ko tie pret Tevi ir apgrēkojušies.8 Ak, Kungs! Mums jānosarkst aiz kauna, mūsu ķēniņiem, valdniekiem un mūsu tēviem, ka mēs pret Tevi esam apgrēkojušies. 9 Bet Tā Kunga, mūsu Dieva, rokā ir žēlastība un piedošana, kaut gan mēs esam bijuši Viņam nepaklausīgi 10 un neklausījām Tā Kunga, sava Dieva, balsi un nepildījām savās dzīves gaitās Viņa baušļus, ko Viņš mums devis caur Saviem kalpiem, praviešiem. 11 Jā, visa Israēla tauta ir pārkāpusi Tavus likumus, bijusi Tev nepaklausīga un nav sekojusi Taviem norādījumiem. Tādēļ ir nākušas pār mums lāsta un zvēresta sekas, par ko rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā, tāpēc ka mēs esam grēkojuši pret Dievu. 12 Un Viņš ir izpildījis mūsu vidū Savus draudus, ko Viņš vērsis pret mums un mūsu valdniekiem, kas pār mums valdīja, ka Viņš mums sūtīs lielu ļaunumu, tādu nelaimi, kāda vēl nekur apakš debess nav notikusi kā Jeruzalemē. 13 Jā, kā tas rakstīts Mozus bauslībā, tā arī visa šī nelaime pār mums nākusi, bet mēs ar To Kungu, mūsu Dievu, neesam centušies izlīdzināties, ka mēs būtu atsacījušies no saviem grēkiem un būtu piegriezuši uzmanību Tavai patiesībai un mūsu uzticībai Tev.,,

Pasvītrojat sev šo Rakstu vietu! Sakiet, vai šī lūgšana attiecas personīgi uz Danielu? Mēs atceramies kādu dzīvi izvēlējās Daniels, atceramies, kam Daniels pats izgāja cauri, pat bija pie lauvām iemests, bet Daniels šeit lūdz par ķēniņiem, valdniekiem un tēviem, par visiem izkaisītajiem visās zemēs. Viņš lūdz un saka: Dievs Tu esi taisns Savās tiesās, par to ka neesam Tevi klausījuši, viss tas ir nācis pār mums… Kad mēs šodien runājam sliktu par pareizticīgajiem, katoļiem, vispār esmu dzirdējis, ir 39 tūkstoši konfesiju. Kā jūs domājat, vai šie cilvēki ir Dievam dārgi? Bet vai mēs kaut kad esam lūguši Dievu, lai viņi novērstos no netaisnības un izprastu Dieva patiesību? Pienācis ir laiks tā lūgt!

,, 14 Tādēļ Tas Kungs bija nodomājis mums šo nelaimi un to mums arī uzsūtījis, jo Tas Kungs ir taisns visos Savos darbos, tikai mēs neklausījām Viņa balsi. 15 Un nu, ak, Kungs, mūsu Dievs, kas esi izvedis Savu tautu no Ēģiptes zemes ar stipru roku un darījis slavenu Savu Vārdu līdz pat mūsu dienām, - mēs grēkojām un bijām bezdievīgi. 16 Ak, Kungs, pēc Savas žēlastības nogriez Savas dusmas un Savu bardzību no Jeruzalemes, no Sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu noziegumu dēļ ir Jeruzaleme un Tava tauta kļuvusi par apsmieklu visiem, kas mums visapkārt dzīvo. 17 Bet tagad uzklausi, mūsu Dievs, Sava kalpa lūgšanu un piesaukšanu un apgaismo Savu vaigu pār Savu svēto vietu, kas ir izpostīta un tuksnesim līdzīga kļuvusi, un dari to Tevis paša dēļ, ak, Kungs! 18 Piegriez, mans Dievs, man Savu ausi un klausies! Atver Savas acis un uzlūko mūsu drupas un to pilsētu, kas nosaukta pēc Tava Vārda! Jo mēs zemojamies Tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz Tavu lielo žēlastību. 19 Ak, Kungs, paklausi! Ak, Kungs, piedod! Ak, Kungs, ņem vērā, dari to un nekavējies Sevis paša dēļ, mans Dievs! Jo Tava pilsēta un Tava tauta - abas ir nosauktas pēc Tava Vārda.,,

Lūk lūgšanas piemērs par Viņa tautu!!! Levītu kalpošanas piemērs Saiešanas teltī! Lūk vēl lūgšanas piemērs, kad Mozus lūdza kaujā ar Amaleku, viņa rokas kļuva smagas un nolaidās, tāpēc, ka tauta pastāvīgi darīja ļaunu. Kauja gāja līdz pašam vakaram, bet Mozus turpināja lūgt par šo tautu un uzvara atnāca.

Tīri praktiski gribu dot kādus punktus lūgšanai, lai jums būtu vieglāk virzīties šajā lūgšanas kalpošanā. Lūgšanas plāns. Šo es neesmu izdomājis pats, esmu apkopojis vairākus avotus, kuri palīdzētu stāvēt lūgšanā.

Kad sākat lūgt, no sākuma nožēlojat visus savus apzinātos un neapzinātos grēkus un palūdziet Dievam atklāt tās sfēras jūsu dzīvē, kuras Viņam nav patīkamas tagad, nožēlojat sava nama grēkus un sava tēva nama grēkus. Jūs nožēlojat! Vai atcerieties kā Ījabs pienes upurus par saviem dēliem sakot, ka varbūt, ka viņi kaut kur ir nejauši grēkojuši. Palūdziet Tēvu parādīt tās jomas, kurās ienaidnieks ietekmē jūsu dzīvi, bet jūs nezināt, kur viņš slēpjas. Vienkārši aizliedziet ienaidniekam Ješua ha Mašiaha Vārdā! Tāpēc ka uzvara un vara mums jau ir dota! Sasaistiet visus mantotos lāstus, aizveriet visus logus un durvis, kas ir atvērti caur aizvainojumu, nepiedošanu, neizpildītām saistībām. Vērsieties pie tām sfērām, kurās jūs pārdzīvojat grūtības tagad. Un katrā no tām, vienai pēc otras, atgādiniet savam ienaidniekam, ka viņam nav varas jūsu dzīvē. Un tad pārejiet uz slavēšanu! Slavējiet Visuaugsto! Psalmi no 144. līdz 150.psalmam jums tajā palīdzēs! Bet pēc tam apstājaties un sakiet, Dievs pasaki, par ko Tu gribi, lai es lūdzu, un klausieties. Un Viņš sāks runāt caur jums, Viņš sāks lūgt caur jums tās lūgšanas, kas ir patīkamas Viņam. Bet pēc tam jau lūdziet par sevi, savu dzīvi, saviem tuvākajiem. Pirmais par ko lūdzat, lūdzat gudrību. Jūs jau zināt, ka gudrības sākums ir Dieva bijība, lūdziet, Dieva bijību. Lūdzieties par to, lai Dievs iznīcinātu katru lepnību jūsu dzīvē, lai Viņš atklātu visas jūsu garīgās dāvanas. Palūdziet atgādināt jums, ka jūs nepiederat paši sev, bet esat dārgi atpirkti.

1.vēstule korintiešiem 6:19 ,,19 Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? 20 Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!,,

Lūdziet, lai Viņš likvidētu katru indi no jūsu lūpām, lai Viņš palīdzētu runāt dzīvību jūsu bērniem, jūsu dzīvesdraugam, jūsu brāļiem un māsām, lūdzieties, lai Viņš jums palīdzētu dot vietu tīram priekam, kad jūs nokļūstat ciešanās un pārbaudījumos. Tāpēc, ka tas ir vienīgais līdzeklis, kurš var mūs attīrīt un darīt mūs līdzīgus Viņam, lūdziet gudrību un pacietību to visu pārvarēt. Lūdziet par to, lai Svētā Gara augļi pieaugtu mūsos. Mīlestība, prieks, miers, ilgpacietība, labestība, žēlsirdība, ticība, lēnprātība, atturība. Lūdziet par Viņa tautu, lūdziet mieru Jeruzalemei, lūdziet par mūsu zemi, mūsu valdību, lūdziet par saviem ienaidniekiem, lai viņi nāktu pie grēku nožēlas, lai ienaidnieks pārstātu darīt aklas viņu acis, lūdziet, lai viņu mutes būtu aizvērtas un lai viņu izvēle būtu nodoties Dievam grēku nožēlā. Lūk īsumā tas par ko es šodien gribēju pateikt.

Lūgšana. Tēvs mēs nākam pie tevis tagad, Ješua ha Mašiaha Vārdā, mēs pateicamies par to, ka Tu mums atklāj mūsu aicinājumu, par to, ka Tu mums dod saprast savu vietu Izraēla nometnē un to, koTu sagaidi no mums. Mēs pateicamies Tev par šo privilēģiju būt kā Taviem mājokļiem, staigāt Tavā klātbūtnē, un būt tiem, kas iestājas par Tavu tautu. Iemāci mūs tā staigāt Tavā priekšā, lai katra lūgšana ir Tevis uzklausīta, ka šī lūgšana bija Tevis virzīta! Ješua ha Mašiaha Vārdā. Amen