lejuplādēt MP3 Klausīties Klausīties (atskaņotais 2)

Jauna mēness svētki.

,,Par ticību un mūsu bailēm.,,,. 09.02.2016.12.mēnesis.5776.A.Ogijenko.

Izlasīsim 81.psalmu, tad lūgsim un sāksim mūsu kalpošanu.

81.psalms:

1 "Gitit", dziedātāju vadonim. Asafa dziesma.

2 Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam!

3 Dziediet slavas dziesmas un dārdiniet bungas, skandiniet maigi cītaru un arfu!

4 Pūtiet bazūnes Jaunajā mēnesī, pilnajā mēnesī, mūsu svētku dienā!

5 Jo tāds ir Israēla likums, Jēkaba Dieva noteikums.

6 Tā Viņš pavēlēja Jāzepam, kad viņš izgāja no Ēģiptes zemes. Es uztveru valodu, kas man ir sveša:

7 "Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, viņa rokas ir brīvas kļuvušas no nesamiem groziem.

8 Kad tu nedienā piesauci Mani, Es tevi atbrīvoju, uzklausīju tevi, tērpies pērkona padebešos; Es tevi pārbaudīju arī pie nesaskaņu ūdeņiem. (Sela.)

9 Klausies, Mana tauta, lai Es tevi brīdinātu! Israēl, kaut tu Mani uzklausītu!

10 Cita Dieva tev nedrīkst būt, tev nebūs pielūgt svešus dievus!

11 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. Atplet savu muti, lai Es to piepildu!

12 Bet Mana tauta neklausīja Manu balsi, Israēls Mani negribēja.

13 Tad Es viņus pametu viņu cietsirdībā, lai viņi staigā pēc sava prāta.

14 Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut jel Israēls staigātu Manos ceļos!

15 Acumirklī Es pazemotu viņu ienaidniekus, un pret viņu pretiniekiem Es izstieptu Savu roku!

16 Kas To Kungu ienīst, tiem vajadzētu gan Israēlam glaimot; bet viņu soda laiks turpinātos mūžīgi.

17 Un Israēlu Es paēdināšu ar briedušiem kviešiem un pamielošu ar medu no klints."

Tēvs, mēs nākam pie Tevis šajā dienā, šajā priecīgajā svētku dienā priekš mums, mūsu atjaunošanās dienā, tavas tautas atjaunošanās dienā, mēs lūdzam Tevi virzies Tu šajā vietā ar savu Garu, pieskaries mūsu sirdīm, attīri mūsu dvēseles no visa, kas traucē mums būt brīvībā, no visa, kas traucē mums būt priekā, no visa, kas traucē mums būt Tavā šalomā, mēs svētījam Tavu svēto Vārdu, mēs pateicamies par Tavu mīlestību uz mums, Tu visu tik gudri esi iekārtojis un paredzējis un mums ir tikai jābūt paklausīgiem tam, ko tu teici, lai visas Tavas svētības, gan miers, gan prieks Tavā Garā pārpildītu mūs, mēs svētījam Tevi un nododam šo kalpošanu Tavās rokās. Tava griba, lai ir visā! Ješua Mesijas Vārdā āmen.

Es saprotu, ka mēs šeit esam sapulcējušies katrs ar savām gaidām, cerību, lai saņemtu no Visuaugstā to, ko vēlas mūsu sirds. Un vispār es biju plānojis šodien kopā ar jums izskatīt apustuļa Pāvila 1. Jāņa vēstuli, bet tad, kādas tikai pāris stundas līdz dievkalpojumam sākumam, es lūdzu, un garā izdzirdēju, parunā par ticību un bailēm. Par ticību un bailēm tāpēc mēs šodien parunāsim pirms mēs izdarīsim maizes laušanu un pieņemsim no Visuaugstā visu, ko Viņš mums ir sagatavojis šajā atjaunošanās dienā, šajā laikā, kas visumā ir vistumšākais pirms gaismas aušanas.

Jūs to visu jau zināt un ne pirmo gadu lielākā daļa no jums virzās kopā ar mums šajā garīgajā kalendārā. Un šajā laikā ir ļoti svarīgi pastāvēt ticībā. Tāpēc ka spiediens pieaugs, bet mūsu uzdevums ir nepadoties šim spiedienam un palikt mierā un priekā!

Kā to visu dabūt un kā to visu nosargāt, par to gribu dalīties ar jums ar dažām domām.

Aizdomāsimies šodien, iekš kā ir mūsu ticības būtība, cik daudz mēs uzticamies Dievam savā dzīvē, savās domās, savās vēlmēs, savās gaidās.

Bet arī aizdomāsimies par to, no kurienes atnāk šīs bailes mūsu domās? Un vispār, ar kādām domām lielāko daļu laika ir aizņemts mūsu prāts?

Par ko mēs domājam, kad pamostamies? Par ko mēs domājam, kad dienas gaitā nodarbojamies ar saimniecības darbiem? Par ko mēs domājam?

Kāpēs Raksti mums saka: vienmēr esiet priecīgi! Ko tas nozīmē? Kas man priekš tā ir vajadzīgs? Kā man priecāties vienmēr?

Lūk, vēstulē Filipiešiem 4.nodaļā no 4.panta teikts: ,,Priecājieties vienmēr Kungā! Un es jums vēlreiz teikšu, priecājieties!,, Brīnišķīgs pants!

Bet kā priecāties, kad dvēsele ir pilna ar jucekli? Kā priecāties, kad prāts ir piepildīts ar pārdzīvojumiem, bailēm, ar kaut kā nelaba gaidām? Kā tajā visā priecāties?

,,Priecājieties vienmēr Kungā! Un es jums vēlreiz teikšu, priecājieties! Jūsu lēnprātība, lai kļūst zināma visiem cilvēkiem, Kungs ir tuvu! Neuztraucieties ne par ko, bet ar pateicību atklājiet savas vajadzības lūgšanā, lūgumos Dieva priekšā. (2x)

Ko nozīmē: atklājiet savas vajadzības Dieva priekšā? Ja paskatāmies uz to, kas rakstīts tālāk, var saprast, visas vēlēšanās un gribēšanas jāatdod Dievam.

,,Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, saglabās jūsu sirdis un domas Ješuā Mesijā.,,

No kurienes atnāk šis miers, kad es atklāju savas vēlēšanās Dieva priekšā. Lūk, paskatieties uz savām domām, uz savām bailēm, uz savu ticību un pamēģiniet šodien atklāt savas vēlēšanās Dievam, tā atklāt, lai miers atnāktu sirdī. Lai jums prieks atnāktu sirdī!

Sakiet, kas priekš tā ir vajadzīgs? Uzticēšanās. Bet, kas stāv aiz šīs uzticēšanās?! Es jums pateikšu, kas aiz tā stāv! Lai atnāktu miers, jūsu dvēselei ar jūsu domām un bailēm ir jānomirst! Lūk, tas arī ir uzticēt Dievam! Un tad, kad jūsu dvēsele nomirs dēļ Viņa, tad tas jau jūs vairāk neuztrauks! Jūs uzticējāt Viņam! Un jūs pieņemsiet no Viņa jebkuru lēmumu! Uzticībā uz Viņu! Tāpēc, ka lai kāds arī nebūtu lēmums, tas būs no Viņa un tas būs jums par labu. Bet jūs uzticoties un mīlot Viņu priecāsieties un pateiksieties!

,,Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, saglabās jūsu sirdis un domas Ješuā Mesijā. Un beidzot mani brāļi, kas vien patiess, kas taisns…

Tas ir tas, ar ko jābūt piepildītam mūsu prātam no rīta, kad mēs mostamies, kad mēs nodarbojamies ar savām lietām. Ir skaidrs, kad tad, kad mēs iedziļināmies Rakstos, mēs veltām sevi pilnībā Dieva Vārdam un pārdomājam to. Bet, kad mēs izejam no Rakstiem un sākam nodarboties ar savām ikdienas lietām, par ko mēs tad domājam? Lūk, kur ir jānotiek šim mūsu garīgajam darbam, lai nedotu savā prātā vietu domām, kuras apdzēš Dieva Garu mūsu sirdīs. Domas nāk no dvēseles, kura baidās, no dvēseles, kura ir iemācīta no pagātnes pieredzes un visa viņas pieredze ir negatīva. Viņa no visa gaida nepatikšanas. Bet kāpēc? Tāpēc, ka skatās uz redzamo! Dvēsele un cilvēka dvēseles domas dzīvo ar redzamo un dvēseles reakcija ir reakcija uz sekām vai arī reakcija ir sekas kādiem notikušiem notikumiem, tā ir dvēseliska reakcija.

Un jums ir jāmācās to visu atšķirt. Vai jūs reaģēsiet uz notikumiem, kas notiks jūsu dzīvē kā uz sekām tam, kas ir noticis. Piemēram, kaut kas jums sācis sāpēt un pirmā reakcija ir, ka steidzami jāatrod kādas zāles, kas palīdzēs šai slimībai. Bet kāda varētu būt garīga reakcija? Kungs, ko es neesmu izdarījis pareizi? Kungs, kāpēc man tas ir atnācis? Ieskaties savā sirdī, paskaties uz savām domām un uz saviem vārdiem, kurus tu runā un domā.

,,Un beidzot mani brāļi, kas vien patiess, taisns, kas ir tīrs, kam laba slava, par to domājiet.,, Lūk, ar ko jābūt aizņemtam mūsu prātam ikdienas darba stāvoklī. Ar to, kas tīrs, kas patiess, kas labs, kas godājams, kas slavējams, par to domājiet, un ko esat mācījušies un saņēmuši, un redzējuši pie manis, to dariet. Un miera Dievs būs ar jums. Un es saku to jums ne tāpēc, ka es to esmu sasniedzis, es arī to gribu, tāpēc es par to runāju.

5.Mozus 28.nodaļā rakstīts: ,,47 tāpēc ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim.

48 Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs.,, Tavs ienaidnieks uzliks jūgu kaklam un viss tikai tāpēc, ka tu visa pārpilnībā nepriecājies, visa pārpilnībā tu turpināji skatīties atpakaļ, klausījies savas dvēseles domas, kura dzīvo bailēs, cilvēciskās dvēseles domas, bet ar šīm domām tu sagrāvi savu tagadni un bojāji savu nākotni. No kurienes atnāk šīs bailes, kuras traucē mums būt priekā un Dieva šalomā? Paklausieties, ko es jums gribu teikt un aizdomājieties. Es saprotu, ka tas, ko jūs izdzirdēsiet, tas uzreiz neatnāks jūsu dzīvē, bet tas, ko jūs izdzirdēsiet noliks jūs pareizajā virzienā, bet tālāk viss jau būs atkarīgs no jums vai jūs būsiet par to modri. Vienreiz es izlasīju kādu rakstu par mūsdienu kvantu fizikas zinātnieku pētījumiem, kuri nodarbojas ar laika pārejām, mācās par laiku un viņa saistību ar pagātni, tagadni un nākotni, bet lai sarežģīti nerunātu un es neesmu fiziķis, runāšu par to, ko ieraudzīju starp rindām. Bija izdarīti divi eksperimenti, kuri bija pilnīgi vienādi pēc sastāvošiem parametriem, kuri ietilpa šajā eksperimentā, visi nosacījumi tika ievēroti viens pret vienu. Tie bija atšķirīgi zinātnieki, vienam galējais rezultāts bija negatīvs, bet otram noslēdzošais rezultāts bija pozitīvs, kad pārbaudīja eksperimenta tīrību, pavisam noteikti bija redzams, ka visi faktori tika ievēroti un kad sāka analizēt šī eksperimenta rezultātus un aizdomājās, kāpēc gan ir atšķirīgs rezultāts, izrādījās, ka neskatoties uz to, ka šis eksperiments notiek reālajā pasaulē ar fiziskiem priekšmetiem, šajā eksperimentā vēl ir viena vienība, dalībnieks, pats eksperimentētājs un tieši šī eksperimentētāja gaidas noteica galējo rezultātu šim eksperimentam. Ļoti sarežģīts eksperiments ar ļoti daudz sastāvošām lietām, visi faktori vienādi, viss tika ievērots precīzi, viens no šī eksperimenta gaida pozitīvu rezultātu, bet otrs gaida negatīvu rezultātu. Noslēgumā katra gaidas piepildījās. Tā ir šodienas fizika. Vēl vienu rakstu pavisam nesen izlasīju, arī šajā virzienā par melno caurumu robežu slāņiem, tās arī ir laika pārejas un tur jau fiziķi konkrēti balts uz melna raksta izdarot secinājumus no šiem eksperimentiem, izrādās, viņi saka, ka matemātiski var pierādīt, ka pagātne, tagadne un nākotne ir saistīti savā starpā un katra no tām iespaido viena otru. Bet ko es teikšu, priekš manis tas nav jaunums, Pāvils par to ir rakstījis divtūkstoš gadus atpakaļ.

Vēstulē ebrejiem 11.nodaļā ir rakstīts : ticība ir gaidāmā īstenošana un pārliecība par neredzamo.

Es teiktu tā, ka mūsu ticība ir garīgs aizmetnis no kura šajā pasaulē piedzimst redzamais. Bet kā ar mūsu bailēm? Lūk, aizdomājieties! Vai jums neliekas, ka mūsu bailes ir tādi paši garīgi aizmetņi, no kuriem tieši tāpat šajā pasaulē piedzimst tas, ko jūs sagaidāt? Citiem vārdiem - visas bailes, tā arī ir ticība tikai ar noliedzošu zīmi.

Ījaba grāmatas 3.nodaļā 25.pantā ir: ,, Jo šausmīgais par ko es šausminājos, tas arī mani piemeklēja, un no kā es baidījos, tas arī atnāca pie manis.,, Kā jums?

,, Jo šausmīgais par ko es šausminājos, tas arī mani piemeklēja, un no kā es baidījos, tas arī atnāca pie manis.,,

Redziet, cik gan svarīgi ar kādām domām lielāko daļu laika ir aizņemts mūsu prāts!

Salamana pamācībās 10.nodaļā 24.pantā rakstīts: ,,No kā baidās ļaundaris, tas arī viņu aizsniegs, bet taisnīgā vēlēšanās piepildīsies.,,

Kas ir par iemeslu mūsu bailēm? Ir divi varianti: pirmais, tā ir mūsu negatīvā pieredze mūsu dvēseliskā pieredze iepazīstot šo pasauli un mūsu cilvēciskā dvēsele liek mums no visa baidīties, bet otrais tā ir netaisnība, visa netaisnība, kas ir mūsu izdarīta ir šo baiļu avots.

Salamana pamācībās 28.nodaļā 1.pantā bija rakstīts: ,,Ļaundari bēg kaut arī viņiem neviens pakaļ nedzenas, bet taisnais ir drosmīgs kā lauva.,, Skatieties kāda interesanta likumsakarība! Taisnā vēlēšanās piepildīsies, bet tas, no kā baidās ļaundaris nāks un aizsniegs viņu. Ļaundaris bēg, pat, ja tam pakaļ nedzenas, bet taisnais ir drosmīgs kā lauva. Ko jūs dzirdiet? No kurienes ir šīs bailes? Tagad jūs saprotiet, kāpēc mums savas dvēseles jānonāvē Viņa dēļ. Ja jūs savu dvēseli nonāvējat, tad arī domas prātā jau būs citas, tāpēc, ka domas tā ir mūsu cilvēciskās dvēseles daļa un tieši kādas ir mūsu dvēseles domas, tādas domas būs arī prātā. Un ja jūs analizējat savas domas un redziet ar ko jūsu prāts ir aizņemts lielāko dienas daļu, aizdomājieties, no kurienes šīs domas nāk un ko jums darīt ar to. Vai tas ir no gara vai tas ir no jūsu dvēseles. Tas ir garīgs vai dvēselisks? Miesīgas domas nes nāvi, bet garīgas domas nes garu un dzīvību.

Un tā – ticība. Reiz Ješua ejot garām vīģes kokam, ieraugot, ka uz viņas nav augļu, teica, lai uz tevis nav augļu nemūžam! Jūs atcerieties. Marka ev. 11.nodaļā 20.pantā un tālāk ir rakstīts: ,, No rīta ejot garām redzēja, ka vīģeskoks ir nokaltis līdz saknēm,, - tātad līdz saknēm, sakne nenokalta. ,,Un atceroties Pēteris saka viņam: Rabi, vīģeskoks, kuru tu nolādēji, nokaltis, Ješua atbildēja un saka viņiem: Lai jums ir ticība uz Dievu, jo patiesi Es jums saku, kas teiks šim kalnam, lai tas metas jūrā un nešaubīsies savā sirdī, bet noticēs, ka piepildīsies pēc viņa vārdiem, tad būs tam, ko tas teiks, tāpēc Es jums saku visu, ko lūgsiet lūgšanā, ticiet, ka dabūsiet, un būs jums! Un, kad stāviet lūgšanā piedodiet, ja jums kaut kas ir pret kādu, lai arī jūsu Debesu Tēvs jums piedotu jūsu grēkus, bet ja jūs nepiedodiet, tad arī jūsu Debesu Tēvs nepiedos jums jūsu grēkus.,,

Skatieties šeit ir vairāki momenti: Lai jums ir ticība uz Dievu, mēs jau esam runājuši, kur ir ticības Dievam būtība, kad vairs ne Tu dzīvo, bet Dievs dzīvo Tevī, kad ne ar Tavām domām ir aizņemts Tavs prāts, bet, kad Tu dzirdi, kas no Gara nāk un Tu savā prātā to skaidri sāc saprast. Tev atliek tikai izteikt šo vārdu, kurš tiks Dieva Gara izteikts un kad Tu to esi izsacījis, tad Tu nedomā par to, kā būs! Uzreiz nonāku pie domas, bet ja nu pēkšņi nesanāks, bet ja nu kaut kas pēkšņi būs ne tā. Un kāpēc tik ilgi nekas nenotiek, bet kad tas notiks? Viss tas ir jūsu dvēsele, kurai ir jābūt mirušai! Ja nešaubīsies savā sirdī, bet noticēs, ka būs pēc viņa vārdiem, būs tam, lai ko tas teiktu. Es kādreiz jums stāstīju, daudzus gadus atpakaļ risinājās jautājums par mana dēla pārcelšanu uz citu skolu un tad bija šis moments, kad man vajadzēja garīgajā pasaulē pasludināt, ka rīt no rīta 1.septembrī, mans bērns mācīsies šajā skolā! Un kad pienāca šis moments, bet pirms tas pienāca es septiņas reizes izdarīju Jērikas gājienu ap skolu, bet tajā momentā, kad man to vajadzēja pasludināt, es sapratu, ka tagad ir šis patiesības moments un tas ir saistīts ar mani vai es nošaubīšos savā sirdī vai nē. Nākamajā rītā mēs atnācām pie skolas direktora un bija ļoti interesanti, ka direktors saka tos pašus vārdus, ziniet mums visas klases ir pārpildītas, mēs nevaram paņemt jūsu bērnu, bet es savā sirdī vienkārši dzirdu, ka viņas vārdos vienkārši nav spēka, visā, ko viņa man teica spēka nav. Bet tad viņa pēkšņi pusvārdā apstājas, sastingst un saka: Pagaidiet minūtīti, es tūlīt aiziešu paskatīties uz kadru daļu. Mēs sēžam minūtes piecpadsmit un tad viņa atnāk un saka: Ziniet, ir noticis brīnums, vakar vienas meitenes vecāki ir izņēmuši dokumentus un pārcēla viņu uz citu skolu, tāpēc vienā klasē ir atbrīvojusies vieta. Es neteikšu, ka tajā laikā es biju liels taisnais, bet ziniet, ir kaut kas mūsu attiecībās ar Visuaugsto, kas var mūs veidot. Kaut mēs to ieraudzītu!

Es mēģināšu jums to parādīt. Es esmu izvēlējies kādus piemērus no Elīsas dzīves. Es vienkārši lasīšu. Bet jūs klausieties un pārdomājiet kā tas strādā. Lūk, tajā, ko mēs līdz šim brīdim izlasījām ir saprotams, ka sirdīm ir jābūt tīrām. Un ir skaidrs, ka starp mums un Visuaugsto nedrīkst būt nekas, kas šķir. Un ja Viņš sirdī saka, lūk, tas ir nepareizi, tad tev tas ir jālabo un Viņa priekšā jānožēlo un vairāk pie tā nav jāatgriežas. Mēs par to tagad nerunājam, tā bija sagatavošanas klase, bet tagad mēs esam pirmajā klasē. Mēs tagad gribam ieraudzīt kaut ko vairāk.

Apustulis Pāvils vēstulē efeziešiem mums saka: 1.nodaļā no 16.panta: Nepārtraukti pateicos Dievam par jums atceroties savās lūgšanās, lai mūsu Kunga Ješua Mesijas Dievs, Godības Tēvs dotu mums gudrības un atklāsmes garu, lai Viņu iepazītu un apgaismotu jūsu sirds acis, lai jūs iepazītu iekš kā ir Viņa aicinājuma cerība, un kāda ir godības mantojuma bagātība Viņa svētajiem, un cik liela ir Viņa godība mūsos ticīgajos

pēc Viņa Valstības darbības spēka.

Lai jūs noticētu, cik gan liels ir Viņa varenības spēks mūsos, lai jūs to ieraudzītu un kaut mazliet tam pieskartos, ja tas jums liekas neaizsniedzami, sāciet no mazumiņa, sāciet kontrolēt savas domas! Sāciet dzīt prom šīs domas, kas nav no Gara!

Kāds no Dieva svētajiem ir teicis: Es nevaru aizliegt putniem lidināties pār manu galvu! Bet es varu aizliegt tiem aizliegt nosēsties uz manas galvas!!! Putni tās ir domas! Viņas var lidināties jums apkārt, bet jums nevajag viņas ielaist savā dvēselē! Jums nevajag sākt domāt par to, kas nes negatīvu un sagrāvi! Visu laiku esiet jūtīgi uz Dieva Garu, bet Viņš zina kā mūs nodrošināt. Ja mēs būsim piepildīti ar Dieva Garu, tad ticiet man, nekādam ļaunam spēkam, ne labam spēkam nebūs varas pār jums!!!

Vai atcerieties stāstu, kuru nesen jums stāstīju?! Tas bija par rabīnu, kurš no Varšavas gāja uz Viļņu caur fašistu teritoriju, kur jau visur fašisti meklēja ebrejus, lai viņus nogalinātu. Viņš brauca tikai ar vienu domu un pilnībā savās domās un savās jūtās bija uz to koncentrēts - Es ticu, un ar pilnu ticību un zināšanu es zinu, ka nekādam spēkam šajā pasaulē, ne labam spēkam, ne ļaunam spēkam, nav varas pār mani, bet tikai Dievam pieder vara pār mani un es Viņam pilnībā uzticos. Un lūk, šajā svaidījumā, es gribētu tā teikt, viņš caurbrauca visai Polijai, tika līdz Lietuvai, pārbrauca pāri robežām. Uz vienas robežas bija kāds moments, kad viņš pazaudēja šo koncentrēšanos, šo iegremdēšanos, pienāca vācu oficieris un sāka pieprasīt dokumentus un uzmākties. Tad šīs rabīns uzreiz atgriezās pie savas domas un iegremdējās šajā atziņā un šis oficieris tūlīt pat aizgāja.

Cik gan liels ir Viņa varenības spēks mūsos, ticīgajos.

Paklausieties, kā tas strādā! 2.Ķēniņu 2.nodaļa no 19.panta:

,,Un teica šīs pilsētas iedzīvotāji Elīsam. Lūk, šīs pilsētas stāvoklis ir labs kā redz mans kungs, bet ūdens nav labs un zeme neauglīga. Un viņš teica, dodiet man jaunu bļodu un ielieciet tajā sāli,,

- jūs ziniet par kādu pilsētu iet runa? Par Jēriku! Tā ir tā pilsēta par kuru Jozua teica, kāds atjaunos šo pilsētu, tad tas par savu pirmdzimto liks pamatus, bet vārtus uz savu pēdējo dēlu. Tātad zinot šo pravietojumu un es domāju, ka Elīsa to zināja, tad viņš varētu teikt, jūs ko puiši, nekad, Dievs ir nolādējis šo vietu! Bet ļaudis nāk pie viņa un saka: ,,Vieta ir laba, bet ūdens ir miris un zeme neauglīga.,,

Lūk, ja pie jums pienāktu cilvēks, ko jūs viņam teiktu? Nu ja Dievs to nolādējis, es uz turieni neiešu! Kas es tāds esmu, lai ietu pret Dievu? Ja? Bet skatieties, ko dara Elīsa! ,,Un viņš teica, dodiet man jaunu bļodu un ielieciet tajā sāli. Un deva tie to viņam. Un izgāja viņš pie ūdens avota un teica: ,, Tā saka Adonai, es padarīju šo ūdeni par veselu, nebūs uz priekšu no tā ne nāve, ne neauglība. Un ūdens kļuva veselīgs līdz šai dienai pēc Elīsas vārda, kuru viņš sacīja.,,

Vai jūs variet izskaidrot šo situāciju vai šo fenomenu? Kurš šeit pieņēma lēmumu to izdarīt? Lasīsim tālāk!

2.Ķēniņu 3.nodaļa : ,, 4 Moābas ķēniņš Meša bija avju audzētājs, un viņš nodeva Israēla ķēniņam ik gadus simts tūkstošus jēru un vilnu no simts tūkstošiem aunu.
5 Bet, kad Ahabs bija miris, tad Moābas ķēniņš atkrita no Israēla ķēniņa.
6 Un tad tanīs dienās ķēniņš Jorāms cēlās no Samarijas, un viņš pārskaitīja visu Israēlu.
7 Un viņš devās ceļā un sūtīja ziņu Jošafatam, Jūdas ķēniņam, sacīdams: "Moābas ķēniņš ir kļuvis man nepaklausīgs; vai tu gribi līdz ar mani doties karā pret Moābu?" Un tas atbildēja: "Jā, es iešu līdzi, jo, kā klājas man, tā tev, kā manai tautai, tā tavai tautai, un, kā būs maniem zirgiem, tā būs arī taviem zirgiem!"
8 Tad viņš jautāja: "Pa kuru ceļu mēs iesim?" Tas atbildēja: "Pa Edoma tuksneša ceļu."
9 Tā Israēla ķēniņš ar Jūdas ķēniņu un Edomas ķēniņu devās ceļā. Kad tie septiņu dienu gājumu bija nogājuši, -viņi tātad pie moābiešiem gribējā piekļūt no aizmugures,- tad karaspēkam un lopiem, kas tiem sekoja, pietrūka ūdens.
10 Tad Israēla ķēniņš izsaucās: "Ak vai! Tas Kungs šos trīs ķēniņus ir saaicinājis kopā uz karu, lai tos nodotu Moāba rokā!"
11 Un Jošafats jautāja: "Vai tad še nav kāds no Tā Kunga praviešiem, lai caur viņu mēs izjautātu To Kungu?" Tad kāds no Israēla ķēniņa galma ļaudīm atbildēja: "Še ir Elīsa, Šafata dēls, kas ūdeni slacīja uz Elijas rokām."
12 Un Jošafats sacīja: "Jā, Tā Kunga vārds iet viņam līdzi!" Kad Israēla ķēniņš un Jošafats, kā arī Edomas ķēniņš nogāja lejā pie viņa,
13 tad Elīsa sacīja Israēla ķēniņam: "Kas tev par daļu gar mani? Ej pie sava tēva praviešiem un pie savas mātes praviešiem!"

Jūs atceraties, kas bija tēvs un māte? Ahābs bija tēvs un Jezebele bija māte!

Bet Israēla ķēniņš tam sacīja: "Nē! Vai tad Tas Kungs šos trīs ķēniņus ir aicinājis, lai tos nodotu Moāba rokā?"
14 Tad Elīsa sacīja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs Cebaots, kura priekšā es stāvu, ir dzīvs! Ja man nebūtu cienījams Jošafata, -ieklausieties, ko saka Elīsa!,- Jūdas ķēniņa, vaigs, tad es tev ne virsū skatītos, nedz tevi ievērotu!
15 Bet tagad sadabūjiet man kādu spēlētāju!" Kad šis spēlētājs pieskārās stīgām, tad Tā Kunga roka nāca pār viņu, - nonāca svaidījums, ar Dieva Garu piepildījās Elīsa,-
16 un viņš sacīja: "Tā saka Tas Kungs: rociet šai ielejā grāvi pie grāvja!
17 Jo tā saka Tas Kungs: jūs neredzēsit nedz vēju, nedz arī lietu, bet šī ieleja tiks piepildīta ar ūdeni, ka jūs paši dzersit un jūsu ganāmpulki, un jūsu lopi.
18 Bet tas vēl ir par maz Tam Kungam: viņš nodos arī Moābu jūsu rokā,
19 tā ka jūs ieņemsit visas stipri nocietinātās pilsētas un ikvienu lielāku pilsētu un jūs nogāzīsit ikvienu labu augļu koku, un jūs aizbērsit visus ūdens avotus, un jūs sabojāsit ikvienu labu tīrumu ar akmeņiem."
20 Un patiešām: nākamā rītā, kad bija ēdamā upura nešanas laiks, tad redzi, piepeši nāca ūdens no Edomas puses, un viss apgabals pieplūda pilns ar ūdeni.,, Tā piepildījās ar ūdeni, ka padzirdīja trīs armijas, cilvēkus un ganāmpulkus, kas bija ar viņiem! Kā iniciatīva tā bija? Vai jūs sākat kaut ko redzēt? Palasīsim mazliet tālāk! Lai vēl vairāk tajā nostiprinātos un to ieraudzītu! Atcerieties Ješua saka: ,, Ko jūs virs zemes siesiet, tas būs siets arī debesīs, ko atraisīsiet virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs. Kas sasies un atraisīs??? Viņa mācekļi!

,,1 Un kāda sieva no praviešu mācekļu sievām kliegdama lūdza Elīsu, sacīdama: "Mans vīrs, tavs kalps, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās To Kungu. Bet nu nāk parādu piedzinējs un grib manus divus bērnus sev ņemt par vergiem!"
2 Un Elīsa viņai atbildēja: "Ko man izdarīt tev?,,- Kam izdarīt? Kas saka? Ko saka? Elīsa saka: Ko man izdarīt tev?

,,… Saki man, kas ir tavā namā?" Un viņa atbildēja: "Tavai kalponei nav itin nekā namā kā tikai trauks eļļas."
3 Tad viņš sacīja: "Ej un aizņemies sev traukus no citiem, no saviem kaimiņiem, bet tikai tukšus traukus - un nelūdz to par maz.
4 Un tad ieej namā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz abiem saviem dēliem, un sāc liet visos tajos traukos, un to, kas ir pilns, liec pie malas."
5 Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem; un tie viņai pienesa traukus, bet viņa pati tikai pildīja.
6 Un, kad trauki bija pielieti pilni, tad tā sacīja savam dēlam: "Pasniedz man vēl vienu trauku!" Bet tas viņai atbildēja: "Vairāk neviena trauka nav." Tad eļļa apstājās plūst.
7 Un viņa aizgāja un to pateica Dieva vīram, un viņš sacīja: "Ej un pārdod eļļu un samaksā savu parādu; no atlikuma tad pārtiec pati ar saviem dēliem."

Es saprotu, ka katram no šiem gadījumiem ir arī garīga jēga, bet mēs tagad runājam par reālām garīgām lietām mūsu dzīvē, par to, kāds spēks ir mūsu ticībai mūsos un caur mums. Mēs tagad runājam par cilvēkiem piepildītiem ar Dieva Garu, mēs runājam par to, ka ja kaut kas ir mūsu sirdī, kas apdzēš Dieva Garu, tad mums vajag ar to tikt galā. Tagad mēs runājam par kaut ko vairāk, tāpēc, ka daudzi no mums staigā ar tīrām sirdīm, bet kopā ar to staigā bailēs, staigā savas dvēseles pārdzīvojumos un pavisam nezin kā lietot to varenības spēku, kurš mūsos jau ir. Un mans uzdevums šodien ir virzīt jūsu prātu uz to, lai pārskatītu mūsu iespējas Dievā.

4.Ķēniņa 4.nodaļā no 42.panta: ,, 42 Un kāds vīrs nāca no Baal-Šališas, un viņš atnesa Dieva vīram pirmās ražas maizi, divdesmit miežu maizes un dažas briedušas vārpas savā maizes tarbā. Un tas sacīja: "Dod tiem ļaudīm, lai viņi ēd!"
43 Bet viņa apkalpotājs atbildēja: "Ko lai es ceļu priekšā simts tādiem vīriem?" Tomēr viņš pavēlēja: "Dod tiem ļaudīm, lai ēd! Jo tā saka Tas Kungs: tie ēdīs, un vēl atliks!"
44 Kad viņš tiem lika priekšā, tad tie paēda, un viņiem palika vēl pāri, kā Tā Kunga vārds bija apsolījis.,,

1.Jāņa vēstule 5.nodaļa no 14.panta: ,, 14 Un šī paļāvība (Stronga vārdnīca –tiešums, drosme, pārliecība, stipra paļāvība, krievu sinod. tulk. derznovenije, tulk.piez.) mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta.
15 Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.

Es saku jums: visu, ko jūs lūgsit lūgšanās, ticiet, ka saņemsiet un būs tas jums. Un, kad jūs stāvat lūgšanās piedodiet, ja kaut kas jums pret kādu, lai jūsu Debesu Tēvs jums piedotu jūsu sagrēkojumus. Priecājieties vienmēr Kungā, es vēlreiz saku priecājieties, jūsu lēnprātība, lai kļūst zināma visiem cilvēkiem, Kungs ir tuvu. Nerūpējieties ne par ko, bet vienmēr lūgšanās un lūgumos ar pateicību atklājiet savas vēlēšanās Dieva priekšā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu pasargās jūsu sirdis un domas Ješuā Mesijā. Un beidzot mani brāļi, kas vien patiess, kas taisnīgs, kas tīrs, laipns, kam laba slava, kas vien labestīgs un slavināms par to domājiet. Ko esat mācījušies, ko esat pieņēmuši un redzējuši manī, to pildiet. Un miera Dievs būs ar jums!,,

Lūk, tādu vēstījumu bija uz sirds man pateikt šodien jums! Tad, kas mums ir vajadzīgs, lai vienmēr priecātos un nebaidīties no tā, no kā baidās ļaunie (ņečestivije)? Sāksim ar to, ka sāksim pārbaudīt savas domas, no kurienes viņas nāk un ja tā ir mūsu vecā daba, tad mums ir jāatmet šīs domas, bet jārūpējas un jādomā par to, kas ir dievišķs, katra laikā par to, kas labs, kas labestīgs, kas tīrs par to domājiet un Dieva miers būs ar mums! Tā saka Vārds! Lai mūs visus svētī Visuaugstais Ješua Mesijas Vārdā āmen.